Latvijā bankomātos iemaksātās naudas izcelsmi padziļināti nepētīs

2,67 miljardi eiro – tāda ir summa, kāda pērn iemaksāta Latvijas bankomātos. Lai arī daļa no šīs naudas varētu būt aplokšņu algas, atbildīgajām iestādēm īsti nav priekšstata, cik lielā mērā. Valsts ieņēmumu dienests no bankām nesaņem detalizētu informāciju par šīm iemaksām, un, lai arī daudzu gadu garumā par to cīnījās, tagad arī vairs neuzstāj, ka šīs ziņas vispār būtu vajadzīgas.

2014. gadā tie bija 2,38 miljardi eiro, 2015. - 2,59 un 2,67 miljardi eiro – 2016. gadā. Priekšstats par to, kas tā par naudu, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan banku nozarē ir aptuvens. Zināms, ka aptuveni pusi ieskaita juridiskās personas, otru – fiziskās, bet, vai šīs summas ir oficiāla vai neoficiāla alga, aizdevumi vai radu dāvinājumi, nav pētīts. Vēl 2013. gadā "Panorāmai" toreizējā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone atzina, ka tas būtu analīzes vērts.

"Mēs bijām mēģinājuši risināt ar kredītiestāžu asociāciju, ka mēs varētu tikt pie šīs informācijas, pie kaut kāda apjoma, vai tas ir par gadu vai mēnesi, bet diemžēl mums tādas neproduktīvas sarunas ir bijušas, bet tā priekš nodokļu administrēšanas būtu ļoti svarīga informācija," tolaik teica Pētersone.

2014. gadā Valsts ieņēmumu dienests Finanšu ministrijā turklāt iesniedza likuma grozījumus, paredzot prasību bankām sniegt informāciju par fiziskās personas skaidras naudas iemaksām savā kontā, arī bankomātā, ja gada laikā iemaksas veiktas ne mazāk kā astoņas reizes un kopsummā pārsniedz 6000 eiro. Tomēr tālāk šis jautājums netika virzīts. Un tagad arī pašā Valsts ieņēmumu dienestā uz  to neuzstāj.

"Mums ir jādomā par citiem risinājumiem, nevis nemitīgas informācijas saņemšanu no kredītiestādes," saka VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. "Iespējams, ir jādomā par to, lai, piemēram, mazumtirdzniecībā maksājumi maksimāli pārietu uz bezskaidras naudas norēķiniem, arī darījumos starp fiziskām un juridiskām personām."

Aizdomīgi darījumi - konta apgrozījumā tikai skaidras naudas darījumi, liels darījumu apjoms; ienākošie darījumi - mazas summas, izejošie – lielas.

Tāpat esot jāapsver, vai līdzīgi kā valsts sektorā arī privātajā nevajadzētu noteikt, ka algas izmaksājams tikai pārskaitījuma veidā, nevis skaidrā naudā, kā ir atļauts šobrīd. Valsts ieņēmumu dienestā turklāt atgādina, ka sadarbība ar bankām jau notiek, jo tām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Piemēram, ja konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, noticis neraksturīgi liels darījuma apjoms, ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām, vai arī privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk.

Vai šāds aizdomīgs darījums ir arī piemēram, ikmēneša iemaksas kontā ilgstošā periodā, viennozīmīgas atbildes nav un uz to nevar atbildēt arī Latvijas Komercbanku asociācijā.

"Mēs tieši šodien ar Valsts ieņēmumu dienestu tikāmies un viena no sarunu tēmām bija par to, kādā veidā mēs definējam tās tipoloģijas, kā aizdomīgie darījumi tiek definēti," teica Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. 

Komercbanku asociācijā, līdzīgi kā Valsts ieņēmumu  dienestā, norāda, ka drīzāk būtu jāveicina bezskaidras naudas norēķini un tas arī notiekot. Piemēram, pagājušajā gadā mazumtirdzniecībā bezskaidras naudas norēķini pieauguši vairāk nekā par 13 procentiem. 

8 komentāri
Šveice, no bankām brīvā zeme
Ja Šveicē būtu tāda ēnu ekonomika kā Latvijā, Šveice ar garu demagoģiju nenodarbotos.
Nu tik būs...
Interesanti gan, piemēram, Šveicē gan iedzīvotāji, gan tūristi galvenokāt norēķinās skaidrā naudā, nav dzirdēts, ka tur būtu ksiadrās naudas norēķinu ierobežojumi, un neviens ierēdnis tur nekrīt histērijā par to, ka iedzīvotāji un tūristi nenorēķinās ar maksājumu kartēm, bet Latvijā ar maniakālu paranoju slimās VID vecenes grib panākt, lai skaidra nauda izzustu kā parādība.
:/
"Latvijā bankomātos iemaksātās naudas izcelsmi padziļināti nepētīs". KĀPĒC ?!!!!!
Nu tik būs...
Un kāpēc tas būtu speciāli jāpēta? Lai sakārto un normalizē nodokļu likumdošanu, atceļ idiotiskus un reketa nodokļu. Ja nodokļi būtu saprātīgi, tad tikai pilnīgs idiots mēģinātu blēdīties, un nodokļu ieņēmumi būtu daudz lielāki. Tiešām tik grūti to saprast?
Veselais saprāts
Kārtējais banku lobijs! Drīz bez viņu atļaujas sērkociņus nevarēs nopirkt! Skaidri redzams, kas kontrolē šo valsti! Kā Godmanis reiz atzina, kādēļ par spīti dotajiem solījumiem nepārdot, Parex banka tika pārdota - jo nāca "spiediens no augšas", t. i., Eiropas bankām...
m
Nu,nu latvieši jau svētie...neviens jau tos nodokļus negrib maksāt,un tieši dēļ viņu lieluma,noņem visu par pilnu programmu,un nevienam neinteresē no kā lai cilvēks dzīvo,un neredz jau kāpēc maksāt-medicīna dārga,pensijas mazas,ceļi neremontēti utt.
Neslāvs
Derētu gan papētīt uzņēmumus, kuru konti ir Trasta, Aizkraukles, Rietumu, Norvik u.c. "krievu pasaules"bankās. Tie okupantu pēcteči un jauniebraukušie kolonisti par goda lietu uzskata nodokļu nemaksāšanu latviešu valstij, neies jau barot nelikumīgu veidojumu "senajās krievu zemēs".
pareizi
Ko tur pētīs, tas jau tikai miljards.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti