Arvien pieaug tādu gadījumu skaits, kad Tieslietu ministrija saņem informāciju no ārvalstu sociālās aprūpes iestādēm par nepietiekamu bērnu tiesību ievērošanu. Šogad saņemtas jau 99 lietas. Lai rastu risinājumus, kā situāciju uzlabot, tieslietu ministrs ceturtdien sasauca pirmo darba grupas sanāksmi. Tās pārstāvji vienojušies, ka latviešiem ārzemēs, pirmkārt, jānodrošina apmaksāti juridiskie pakalpojumi.
"Pats galvenais, kas šodien tika lemts, bija informatīvā ziņojuma gatavošana valdībai, kurā mēs ierosinām Valsts juridiskās palīdzības aģentūras tiešu iesaisti turpmākajā atbalstā Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Tiem Latvijas pilsoņiem, no kuru ģimenēm tādu vai citu iemeslu dēļ bērns tiek izņemts vai, iespējams, tiks izņemts," teica tieslietu ministrs.
Šis ir viens no variantiem un tas nozīmētu, ka valsts maksātu par konkrētajiem pakalpojumiem aptuveni 50 līdz 100 000 eiro gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vēl viens variants būtu aizdevums, ko segtu valsts, bet vēlāk nauda būtu jāatdod. Aizdevumiem būtu tāds pats princips kā gadījumos, kad latviešiem no ārvalstīm mājup palīdz atgriezties Ārlietu ministrija. Tā secinājusi, ka aizdevumi darbojoties veiksmīgi un 70% cilvēku tos arī atmaksājot.
Vēl darba grupa secinājusi, ka Latvijas pilsoņi nereti nesadarbojas ar ārvalstu sociālajiem dienestiem, kas situāciju tikai pasliktina, atzīst Labklājības ministrijas Bērnu ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.
"Vecākam, tiklīdz ir kādi sarežģījumi, nevajag nobīties, ir jāsaprot, ka Latvijas valsts grib palīdzēt, arī tā valsts, kurā viņš dzīvo, grib palīdzēt. Taču tas pareizais veids ir risināt problēmu, sacīja Liepiņa.
Valstis, kurās visbiežāk rodas šādi sarežģījumi, ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un Vācija. Latvijas žurnāliste Īrijā Inguna Mieze sekojusi līdzi bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Viņasprāt, apmaksāti juridiskie pakalpojumi problēmu varētu risināt.
Ja tā būs bezmaksas palīdzība - jo bieži mītnes zemē juridiskie pakalpojumi ir ļoti dārgi - un ja viņi nezina to, ka arī maznodrošinātam cilvēkam ir šeit pieejams juridiskais atbalsts, kas ir bez maksas, ko apmaksā valsts, varbūt šis naudas jautājums varētu būt diezgan svarīgs. Šaubas radot piedāvātie aizdevumi.
"Tas ir pārāk sarežģīts process, jo es domāju, ja šī ģimene tāpat jau ir tādā situācijā nonākusi, pirmā brīdī man liekas, ka, ja šī palīdzība tiek tā kā aizdota, tad tas, visticamāk, ka nestrādās," teica Mieze.
Izvēlēties vienu no abiem variantiem darba grupa plāno līdz šī gada beigām, un tālāk piedāvātais modelis būs jāizskata valdībai.
Tāpat Lielbritānijā un Īrijā vēlas veidot Latvijas audžuģimeņu karti. Tajā aicinātu reģistrēties tos latviešus, kas no ģimenēm izņemtos bērnus būtu gatavi pieņemt savās ģimenēs. Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē jau saņēmusi vienas ģimenes pieteikumu.
Vēl darba grupa plāno izstrādāt informatīvus bukletus, kuros būtu aprakstīts, kādas ir bērnu tiesības tajās valstīs, kurās dzīvo un strādā liela daļa aizbraukušo latviešu.
