Ar mērķi stiprināt Latgales reģiona jauniešu teritoriālas identitātes izjūtu un celt viņu nacionālo un kultūras pašapziņu īpašas akcijas veidā izglītības iestādēs mūziķi, mediju un sabiedriskie darbinieki pasniedza vienu novadmācības stundu. Tajā aktualizēta latgaliešu valoda, kultūra, kā arī Latgales kongress un tā spilgtākās personas. Aicinājumam atsaucās vairāk nekā 40 izglītības iestādes no visas Latgales.
„Lielākā daļa skolu, kas tika uzrunātas, patiešām ļoti labprāt mūs gaidīs, bija pat tādas, kas gribēja kādu noteiktu personību redzēt. (..) Bet bija arī tādas skolas, kas atbildēja, ka mēs varam neuzbāzties ar savu latgalisko kultūru.
Bija arī tādas skolas, kuras skaidri norādīja, ka viņu latviešu valodu zināšanas prasmes nav tik labas, lai klausītos nodarbību latviešu literārajā vai latgaliešu valodā,” stāsta projekta koordinatore Ilga Šuplinska.
Kā brīvprātīgie lektori projektā iesaistījās vairāk nekā 20 dažādu nozaru pārstāvji. Ne visiem ir bijusi līdzšinēja pedagoģiskā pieredze, līdz ar to vienlaicīgi novadmācība ir arī eksperiments. „No šodienas pieredzes es saprotu, ka bērni saprot [latgaliešu valodu], taču ģimenēs, pagalmos runā maz, paši runā vispār maz. Līdz ar to zināšanas par latgalisko ir vairāk nekā, kad es gāju skolā, bet nav arī tā, ka ir ļoti daudz,” vērtē Latgales vēstniecības „Gors” mārketinga nodaļas vadītāja un projekta dalībniece Edīte Husare.
Daudzi jaunieši gan atzīst, ka latgaliešu valodu izmanto arī ikdienā saziņā un pat sociālajos tīklos. „Ikdienā lietoju latgaliešu valodu - ar draugiem runāju. Ikdienā arī ar draugiem latgaliski sarakstāmies „Whatsup”,” sacīja Baltinavas vidusskolas 12.klases skolnieks Edgars Jermacāns.
Arī Viļakas Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece Vaira latgaliskumu izjūt ikdienā.
„Latgaliskumu es izjūtu katru dienu. Katru dienu es to izjūtu sevī. Tas ir mans, tas ir kaut kas īpašs. Visvairāk es to izjūtu valodā un kaut kādās paražās, svētkos, tradīcijās,” saka Vaira.
Pirms 100 gadiem Latgales kongresa deklarācijā kā viens no izvirzītajiem punktiem bija latgaliešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšana gan ģimenē, gan pašvaldības un izglītības iestādēs.
Lai gan pēdējā desmitgadē novērojams latgaliskās kultūras uzplaukums, tomēr, vērtējot mūsdienu situāciju, izglītības pārstāvji, entuziasti un latgaliskās kultūras aizstāvji min - šobrīd ir iestājies kritisks moments latgaliešu kultūras attīstībā.
„Sanāk tā, ka jāiet ar elementārām lietām, jāprasa, vai bērni runā latgaliski, vai viņi vispār ir kaut ko dzirdējuši par Latgales vēstures kultūras pamatlietām. Ir bēdīgi, ka jāsāk ar pašiem pamatiem,” saka projekta dalībniece un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas lektore Sandra Ūdre.
Viņai piekrīt Šulpinska.
„Kopumā runājot, tā situācija noteikta nav tik rožaina un tik cerīga. Šis ir viens no pēdējiem brīžiem, kad par latgaliešu valodu ir jārunā pavisam skaļi skolā. Ja viņa būs skolā, tad būs arī turpinājums latgaliešu kultūrai. Ja viņas nebūs skolā, tad būs tāds entuziastu izrāviens ik pa brīdim,” kritiska ir Šulpinska.
Izglītojoša datorspēle, īsfilmas, jaunākie mūzikas ieraksti un grāmatu izdevumi, kā arī uzņēmējdarbības piemēri skolēniem apliecina, ka latgaliešu valoda lieti noder gan saziņā ar apkārtējiem, gan arī gūstot jaunas zināšanas par savu dzimto pusi, tās personībām un vēsturi.
5. un 6. maijā Rēzeknē notiks Latgales kongress, kur uzmanība būs pievērsta arī tam, lai jau tuvākajā laikā Valodas likumā viestu izmaiņas un novadmācību izglītības saturā iekļautu kā vienu no nozīmīgākajiem mācību priekšmetiem.
