Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” meža infrastruktūras vadītājs Latgales reģionā Māris Matisāns izrāda kādu ceļu mežā Rēzeknes novadā. Ceļš meža masīvā izbūvēts pirms septiņiem gadiem. Gar tā malām pašlaik plešas egļu jaunaudze. “Kā mēs redzam, atrodoties uz šī ceļa, pa šiem septiņiem gadiem tā stāvoklis praktiski nav pasliktinājies, un tas nozīmē, ka izvēlētais materiāls un tehnoloģijas, kas šeit tika pielietotas, bija pareizas,” secina Matisāns.
“Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko teju pusotru miljonu hektāru no Latvijas teritorijā esošajiem mežiem, pēdējo gadu laikā lielu uzmanību pievērsusi tieši meža ceļu izbūvei. Uzņēmums meža ceļu būvniecībā katru gadu iegulda vairākus miljonus eiro.
Latgales reģionā šogad vien meža ceļu infrastruktūrā, tos atjaunojot un no jauna izbūvējot, ieguldīti divi miljoni eiro.
“Ceļš netiek izbūvēts tikai vienam gadam, mēs būvējam ļoti pamatīgus ceļus, un es domāju, ka ļoti daudzi sēņotāji un ogotāji pamanīja, ka mežā ir kvalitatīvi ceļi, Tie tiek būvēti arī tāpēc, lai transportētu kokmateriālus. Bet ceļš pēc kokmateriālu transportēšanas paliek, tas kalpos 50 un 100 gadus, jo tiek uzturēts,” saka Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzītis.
Rudzītis norāda uz ceļu infrastruktūras nepieciešamību ikvienā mežā, jo šādā veidā mežs ne tikai tiek pasargāts no ugunsgrēkiem, bet arī rodas daudz vairāk iespēju to audzēt un kopt.
Kā norāda “Latvijas valsts mežu” pārstāvis Māris Matisāns, ik gadu Latgalē tiek izbūvēti ap 50 kilometriem meža ceļu: “Latgales reģionā šogad ir paredzēts uzbūvēt 42 kilometrus. Tas nav tikai tā, ka mēs uzbūvējam šo ceļu, šis ceļš pēc tam paliek arī uzturēšanā.”
Galvenokārt ceļi mežu masīvos tiek izbūvēti tur, kur uzņēmums pēc pāris gadiem plāno arī meža izciršanu.
Taču brauktuves drīkst izmantot jebkurš iedzīvotājs. Līdz ar to pieejamākas kļūst aizvien jaunas ogošanas un sēņošanas vietas. Tas gan nereti veicina arī piesārņojumu, par ko liecina mežu sakopšanas talkās savāktās atkritumu tonnas.
Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs jaunuzbūvētos ceļus un līdz ar to arī mežu plašāku pieejamību kā iemeslu piesārņojumam gan nesaskata: “Domāju, ka ceļi nestimulē, stimulē cilvēku paradumi. Atkritumu tomēr paliek mazāk. Protams, atkritumi vēl ir. Kāds izdomā, ka, sakopjot savas mājas teritorijas, atkritumus var izgāzt mežā, tomēr tie ir aizvien retāki gadījumi.”
Lai arī meža ceļu garums Latvijā pieaug ar katru gadu, kā norāda Māris Matisāns, daudzu Eiropas valstu līmenis šajā jomā vēl sasniegts nav: “Skandināvijā uz simts hektāriem meža figurē 2,1 kilometrs, savukārt Latvijā tas patlaban sastāda 1,1 kilometru. Tas, uz ko mūsu uzņēmums virzās, ir tas, lai šis meža ceļu īpatsvars būtu 1,4 kilometri.”
Līdz jūnija vidum “Latvijas valsts meži” izsludinājis kārtējo atklāto konkursu par būvdarbu veikšanu uz meža autoceļiem Latgales reģionā, šoreiz 10 kilometru ceļa izbūvei un 5 kilometru pārbūvei.
