Dricānu vidusskola Rēzeknes novadā ir viena no divām izglītības iestādēm, kura jau šajā mācību semestrī izveidojusi skolēnu riska grupu, kas var pamest priekšlaicīgi mācības, nepabeidzot skolu. Dricānu vidusskolā no vairāk nekā 150 skolēniem riska grupā iekļauti 15. Rēzeknes novada sociālā pedagoģe, projekta koordinatore Lilija Šodnaka atzīst, ka problēmas ir dažādas, kādēļ skolēni nav motivēti mācīties:
“Daži vecāki strādā, agri aiziet uz darbu, bērns paliek guļot, viņš aizgulējies, jo diezgan ilgi pavadījis laiku pie datora; vēl viens varētu būt iemesls - skolēns netiek līdzi mācību procesam un viņam paliek neinteresanti, līdz ar to viņam nav motivācijas, intereses iet uz skolu, un viņš izvēlas to vieglāko variantu neiet, un ir vecāki, kas to nekontrolē,” uzskaita Šodnaka.
Projekta auditorija ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei un profesionālo skolu skolēni no 1. līdz 4. kursam. Iemesli, kādēļ izglītojamie var pamest skolu ir dažādi: Problēmas kādā konkrētā priekšmetā. Konfliktsituācijas skolā. Sarežģījumi mājās. Vai ziemas aukstajā laikā nav atbilstoša apģērba, lai nokļūtu uz skolu. Vai, mācoties profesionālā skolā, nav iztikas līdzekļu, lai nokļūtu uz izglītības iestādi. Skolotāju vai konkrēto speciālistu uzdevums būs problēmu pamanīt un meklēt risinājumu.
Sākotnēji, uzzinot par projektu, Dricānu vidusskolas direktorei Skaidrītei Strodei šķitis, ka viņu skolai projekta aktivitātes nebūs nepieciešamas.
“Kad uzzinājām par projektu, iepriekšējā mācību gada beigās paskatījāmies, ka nav vajadzīgs. Kad šis mācību gads sākās, jau pievērsām uzmanību, parādījās pirmie materiāli un iespējas izvērtēt bērnus, jo bija doti tā saucamie riski. Un tad mēs skatījāmies uz saviem skolēniem, ka, jā, atrodas izglītojamie, kuri varētu derēt vienā vai otrā riska grupā,” tagad atzīst Dricānu vidusskolas direktore.
Otrajā Rēzeknes novada projektā iesaistītajā skolā - Nautrēnu vidusskolā - riska grupā iekļauti 22 skolēni. Skolā ir izveidots plāns, ko nepieciešams darīt, lai problēmas risinātu.
“Nautrēnu vidusskola ierakstījusi plānā gan sociālo pedagogu, kas varētu pamanīt šīs problēmas un strādāt ar tām, gan psihologu. Ja vecāki, piemēram, ir devušies uz ārzemēm, bērni paliek vecmāmiņām. Un vecmāmiņas nevar nokontrolēt to bērnu, kā, teiksim, vecāki. Būs šie speciālisti, kas varēs strādāt. Noskaidrot iemeslu, jo pedagogiem tas laiks ir ierobežots, viņi cenšas, viņi to dara, bet ir jānoskaidro iemesls, kāpēc neapmeklē skolu. Vai kāpēc ir uzvedības problēmas, vai konflikti ar klasesbiedriem vai skolotājiem,” projekta koordinatore Lilija Šodnaka.
Šajā semestrī Latvijā projektā iesaistītas 202 skolas, ar katru pusgadu skolu skaitu plānots pakāpeniski palielināt. Projekta summa uz sešiem gadiem ir gandrīz 40 miljoni eiro.
“Ir plānots apmēram 80 % pašvaldību iesaistīt, kopumā 614 izglītības iestādes. Mēs arī plānojam, lai būtu elastīgāka īstenošana un plānošana, ka mēs katru pusgadu pārskatam gan šo finansējumu izglītības iestādēm un pašvaldībām, gan plānošana notiek daudz elastīgāk”, stāsta projekta vadītāja Gunta Kraģe.
Kopumā Latvijā šobrīd aptuveni desmit procenti skolēnu katru mācību gadu priekšlaicīgi pamet skolu. Projekta laikā šim skaitlim noteikti jāsamazinās. Konkrēti Rēzeknes novadā šobrīd projektā iesaistītas vidusskolas, jo tieši šajā izglītības posmā skolēni visbiežāk pārtrauc mācības. Nākamajā semestrī Rēzeknes novadā tiks iekļautas vēl trīs vidusskolas, vēlāk arī pamatskolas, aptverot visu novada skolu tīklu.
