Pērn normatīva spēku ieguvušais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums nozarē ieviesis skaidrību virknē līdz šim nesakārtotu lietu. Tādēļ nu savus saistošos noteikumus uzlabo arī Rīgas dome. Piemēram, detalizēti un mūsdienu redakcijā tiks noteikts, kā jāslēdz līgums par ūdenssaimniecības pakalpojumiem vai arī kā sadarbība ar uzņēmumu «Rīgas ūdens» ir jāpārtrauc. Tāpat būs jauni noteikumi, kā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ekspluatējama.
Savukārt tēriņu ziņā ietilpīgākais būs normatīvs par Rīgas līdzfinansējumu īpašuma pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmai.
""Rīgas ūdens" bija realizējis ūdenssaimniecības attīstības Rīgā ceturtās kārtas būvprojektu. Atbilstoši projekta iesniegumam mums ir jānodrošina noteiktu rezultatīvo rādītāju izpilde - konkrētu pieslēgumu skaits. Tomēr, ņemot vērā to administratīvo slogu, kas iedzīvotājiem ir jāizpilda, lai nodrošinātu Latvijas būvnormatīviem atbilstošu pieslēgumu ierīkošanu, ieskaitot projektēšanu, tas ir pietiekami dārgi. Līdz ar to pieslēgumu skaits mums nebija tik liels, kā mēs bijām prognozējuši. Tāpēc bija pieņemts lēmums (..), ka šie būs tieši tie nekustamie īpašumi, kur mēs līdzfinansēsim," stāsta "Rīgas ūdens" Juridiskā departamenta direktore Irēna Jurisone.
Iespēju izmantot modernus pakalpojumus lietā likuši tikai 9% no visiem, gar kuru mājām ieraktas ūdens un kanalizācijas caurules. Ūdenssaimniecības projekta ceturtajā kārtā tas paveikts trīs Rīgas teritorijās - Rīgas administratīvajā teritorijā Mārupē, Katlakalnā un Bolderājā.
Lai rīdziniekus iekustinātu, dome grasās segt daļu no pieslēguma izmaksām, un katra mājsaimniecība varēs saņemt līdz 1700 eiro no pašvaldības.
Cilvēkiem ar invaliditāti, trūcīgajiem un politiski represētajiem pieslēgumu tēriņus pilnībā uzņemsies pašvaldība. Rīga aprēķinājusi, ka vēl šogad tam vajag pusmiljonu eiro, pa 1,1 miljonam nākamajā un aiznākamajā gadā, bet vēl 300 000 eiro 2020. gadā.
Tomēr talkā saviem iedzīvotājiem dodas ne tikai Rīga, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks Valdis Līkosts.
"Šādi saistošie nosacījumi, kas paredz zināmu finansiālu atbalstu pieslēguma veikšanai, ir pavisam 18 Latvijas pašvaldībās, piemēram, Daugavpils, Ķegums, Preiļi, Sigulda, Ventspils, Mārupe. Ļoti plaši visā Latvijā ir pašvaldības, kas saprot, ka šīs centralizētās infrastruktūras izmantošana ir svarīga ne tikai no fondu projektu viedokļa, bet arī no pašas pašvaldības saimniecības un apkārtējās vides prasību ievērošanas," skaidro VARAM pārstāvis.
Pašvaldības aktivizējušās palīdzēt iedzīvotājiem, jo šajā plānošanas periodā Eiropa naudu dod tikai ar nosacījumu, ka ūdenssaimniecības tīklus ne tikai izbūvēs, bet arī lietos noteikts mājsaimniecību skaits. Iepriekš no jauna izbūvētajiem kanalizācijas tīkliem pieslēgušies 70% mājokļu, bet ūdeni lieto 91% mājsaimniecību.
