Dienas ziņas

Lāčplēša dienu atzīmē Majoru muižā

Dienas ziņas

Lietišķās mākslas kolektīvam "Nāmetiņš" - 20

Lāčplēša diena Kalupē

Lāčplēša dienā Kalupē godina arī savu novadnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lāčplēša dienā piemiņas vietās Kalupē pie pieminekļa 20. gadsimtā cietušajiem un upuriem, kā arī Baltaču kapos, pulcējās četru blakus pagastu iedzīvotāji, zemessargi un mazpulcēni. Latvijas  armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku atzīmēšana Kalupes pagastā ir īpaša novadnieka Broņislava Šaršuna dēļ, kurš savās dzīves gaitās pierādīja, ka ir īstens Latgales Lāčplēsis. 

Jau 1996.gadā Kalupē Lāčplēša diena ieguva daudz personiskāku nokrāsu, jo šajos svētkos tiek godināts novadnieks Broņislavs Šaršuns, kurš liktenīgajā 1919.gada 11.novembrī piedalījās cīņās pret Bermonta armiju. 

Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Raščevskis pastāstīja, ka Šaršuns bija parasts Kalupes zemnieks, kas piedalījās cīņās pret Bermontu un veica varoņdarbu, par kuru viņam tika piešķirts Lāčplēša kara ordenis.

"Mums ir piemiņas vieta visiem kalupiešiem, visiem represijās cietušajiem, iesākam ar to parasti, un tad ejam uz Baltaču kapiem, tur pieminam arī mūsu īsteno Lāčplēsi," sacīja Raščevskis.

Godināt Latvijas valsts armijas neticamo uzvaru pirms 98 gadiem ir katra latvieša pienākums, kas izriet no nacionālās identitātes apziņas. Diemžēl Latgalē arī valsts svētkos, kas katram šeit ir tuvi un mīļi, iezogas pa kādai skumjai notij par lēnām izmirstošo novadu un joprojām valsts līmenī nepieņemto valodu.

"Gribētos, lai mūsu tēva vai mātes valoda netiktu aizmirsta, un man gribētos, ka tie bērni, kas vēl runā ģimenēs, no tā nekautrētos," teica Raščevskis. "Protams, paliek mazāk cilvēku Latgalē, bet paliek zelta fonds, es domāju."

Broņislava Šaršuna dzimtas pārstāve Marija Šaršune uzskata, ka deviņdesmitajos gados Latvijā tika pieļautas kļūdas. "Acīmredzot vajadzēja daudz ko saglabāt, nevajadzēja visu ko iznīcināt. Nu varbūt atnāks tādi laiki, ka ļoti daudzi atgriezīsies, cerēsim uz to, bet par to ir jāparūpējas mums, palikušajiem Latvijā un mūsu valdībai," viņa teica.

Tieši valsts svētkos būtu vēlreiz jāpadomā par to, ka Latvijas vēsture ir arī līdz šim tik maz pētītā un nesaprastā Latgales vēsture. Tieši šis ir laiks, lai citādo latviskās identitātes daļu beidzot pieņemtu un iemīlētu, jo mēs visi esam latvieši, kas mīl savu zemi un cer tajā dzīvot laimīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti