Kā informēja Saeimas preses dienestā, komisija atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, lai nodrošinātu kvalitātes vērtēšanas nepārtrauktību un novērstu iespējamu situāciju, ka atsevišķi pedagogi varētu zaudēt kvalitātes piemaksas.
Saskaņā ar jauno kārtību pedagogiem arī turpmāk varēs noteikt vienu no trim kvalitātes pakāpēm, taču tās piešķirs izglītības iestādes vadītājs, un
augstākās pakāpes pretendentu izvērtēšanā netiks iesaistītas pašvaldības un nozares ministrija, kā tas bija līdz šim.
Plānots, ka pedagogiem iepriekš piešķirtās kvalitātes pakāpes saglabāsies, bet jauno novērtējumu varēs pieprasīt, sākot ar šī gada septembri.
Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas ieteikumu, noteiks kvalitātes pakāpes piešķiršanu uz vienu, diviem vai trim gadiem, un tā stāsies spēkā ar kārtējā gada 1.septembri. Šādas kvalitātes pakāpes piešķiršanas derīguma termiņa variācijas tiek piedāvātas, ņemot vērā izglītības iestāžu atšķirīgo lielumu, kā arī izglītības iestāžu specifiku – dažādas īstenojamās izglītības programmas, tādējādi novēršot darbietilpīgu novērtēšanas procedūru un pārāk lielu novērtēšanas procesā iesaistīto vērtētāju slodzi.
Piemaksas apmēru par kvalitātes pakāpi noteiks izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā novērtēšanas procesa rezultātus un pieejamos finanšu līdzekļus.
Finansiālā ziņā skolotāji nebūšot ne zaudētāji, ne ieguvēji, jo valsts finansējums kvalitātes piemaksām saglabāsies iepriekšējā līmenī. Taču būtiski mazināsies birokrātija un papīra darbs, kas bija jāveic pedagogiem, lai saņemtu kvalitātes piemaksas, pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Jaunais regulējums paredz, ka valdība noteiks jomas, kurās kvalitāte novērtējama, kvalitātes pakāpju aprakstus un kvalitātes novērtēšanas organizēšanas, bet ne darba kvalitātes vērtēšanas kārtību.
Novērtēšanas kritērijus izstrādās pati izglītības iestāde, ņemot vērā izglītības iestādes mērķus un specifiku.
Tas nozīmē, ka pedagoga darbības jomas, kurās kvalitāte novērtējama, sākumskolai, speciālās izglītības iestādei, interešu izglītības iestādei vai valsts ģimnāzijai būs vienādas, bet kritēriji, kurus izmantos izglītības iestādē, veicot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, būs atšķirīgi, vērsti uz konkrētās izglītības iestādes izglītības procesa kvalitāti.
IZM cer, ka jaunais regulējums dos iespēju izglītības iestādēm veikt pedagogu profesionālās darbības novērtēšanu izglītības iestādē atbilstoši tās mērķiem, mazinās birokrātisko slogu pedagogiem liela apjoma dokumentu sagatavošanā, veidosies vienota izpratne par izglītības kvalitāti izglītības iestādē.
Ziņots, ka pērn reformēta skolotāju algu aprēķinu sistēma, palielinot likmi no 420 līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatot skolēnu un pedagogu proporcijas un pedagogu darba slodzes. Līdz ar izmaiņām skolotāju algas likme valstī vidēji palielinājusies 72% izglītības iestāžu.
Taču pedagogu neapmierinātību raisīja atteikšanās no “kvalitātes pakāpju” piemaksām un viņi pauda gatavību par to cīnīties Satversmes tiesā. Izglītības ministrijā skaidroja, ka kvalitātes pakāpēm būs jauna sistēma un tolaik radies pārrāvums.
