“500 cilvēki, kas ir gan brīvprātīgie, gan sadarbības partneri, gan ģimenes, kurās jau ir bērni vai kuras vēl tikai apsver iespēju uzņemt šādus bērnu. Domāju, ka tas ir ļoti liels skaitlis, kas man pastiprina pārliecību, ka "šī ir izdarāma lieta,” sacīja “Plecs” vadītāja.
No šiem cilvēkiem apmēram puse ir ģimenes. “„Plecā” ir pieteikušās un savus kontaktus atstājušas vairāk nekā 250 ģimenes, un 50 no šīm te ģimenēm ir tādas, kurās bērniņš ir jau ģimenē. Pārējās ir tādas, kas ir procesā pirms vai vidū. Attiecīgi domājošās iet jau cauri procesam, lai iegūtu iespēju uzņemt savā ģimenē bērnu. Mēs esam tāpēc, lai ģimene justu šo te atbalstu, atbalsta plecu,” skaidro Fomrate.
„Pleca” komanda konsultēs ģimenes gan klātienē, gan pa telefonu, sniegs emocionālu, psiholoģisku atbalstu un nepieciešamības gadījumā arī juridisku palīdzību. Pirmās konsultācijas un neformālās sarunas esot notikušas vēl pirms aktīvās darbības sākšanas.
Mērķis ir līdz 2021.gadam panākt, ka katram bērnam Latvijā ir ģimene, un iecerēts, ka
„Pleca” atbalstītās ģimenes pirmos bērnus uzņems jau vasarā.
Kopīgs darbs
Fomrate pauda pārliecību, ka bez vecāku gādības palikušo bērnu labklājības jautājums ir tik plašs, ka to nav iespējams atrisināt kādai vienai pusei – ministrijai, sabiedrībai, medijiem vai nevalstiskajām organizācijām. “Šis ir jautājums, kurā mēs ļoti cieši strādājam visi kopā, lai atrisinātu. Šobrīd no ministrijas redzam ieinteresētību uzklausīt ierosinājumus reformām un tās pamazām ieviest.”
Turpmāk „Plecs” pildīs arī vienu no līdz šim bāriņtiesām uzticētajām funkcijām, potenciālo audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju uzrunāšanu un motivēšanu.
Viņa uzsvēra, ka “Plecs” neaizvietos esošo sistēmu, bet caur ģimeņu prizmu palīdzēs to veidot cilvēcīgāku un raitāku. “Negribētu piekrist, ka mēs pārņemsim bāriņtiesas funkcijas, jo tām ir ļoti plašas funkcijas.
Mēs drīzāk darbojamies kā īstermiņa ielāps sistēmai un tulkojam sistēmu cilvēkiem saprotamākā veidā un valodā,” sacīja Fomrate.
Labklājības ministrijā norāda, ka šis ir viens no vērienīgākajiem projektiem, kurā cieši kopā strādā ierēdņi, nevalstiskā sektora darbinieki un sabiedrība. „Plecs” tāpat pilda informatīvu funkciju, un esot reģistrēti pirmie gadījumi, kad brīvprātīgie, redzot ko aizdomīgu valsts sociālās aprūpes centros, ziņo „Plecam” un tas informāciju nodod ministrijai.
“Brīvprātīgie, ja viņu ieskatā kaut kas dīvains tur notiek, varbūt viņiem sarežģītāk kontaktēties ar ministriju, bet viņi vēršas „Plecā” un ar viņiem komunicē. „Plecs” mums operatīvi nodod informāciju, tad mēs operatīvi reaģējam. Šī visa kontekstā svarīgi uzsvērt, ka brīvprātīgie ir ne tikai kā papildu atbalsta sniedzēji, bet viņi ir arī kā papildu kontrole,” norāda ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Programmas pirmajā darbības mēnesī Rīgā, Senču ielā 4, izveidotas piemērotas telpas, kur var vērsties ģimenes, kurām bērnu uzņemšanai nepieciešams atbalsts. Tāpat darbojas kustības mājaslapa Plecs.lv un atbalsta tālrunis 29119938.
Ziņots, ka 2017.gada nogalē labdarības maratonā "Dod pieci" tika vākti līdzekļi jaunizveidotajai atbalsta programmai “Plecs”, kas darbosies “Ziedot.lv” paspārnē. Programma sniegs palīdzību tiem, kuri vēl apsver iespēju kļūt par audžuvecākiem, adoptētājiem vai aizbildņiem, kā arī tiem, kuri jau šobrīd uzņēmušies rūpes par bērniem no bērnunama.
Par saziedotajiem vairāk nekā 372 tūkstošiem eiro varēs nodrošināt stundām ilgas konsultācijas, jo katri pieci eiro pielīdzināmi vismaz pusstundai atbalsta. “Ikviens var noziedot savu laiku, savas dažas stundas, lai tiešām izmainītu kāda bērna dzīvi. Tiešām strādāsim tā, lai ziedojumi tiktu izlietoti pēc iespējas mērķtiecīgāk katrs cents un pēc iespējas vairāk bērnu atrastu ģimenes. Es zinu, ka tas nav viegls ceļš,” saka Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, kuras paspārnē atrodas „Plecs”.
