Grišāne skaidroja, ka, izstrādājot mediju politikas pamatnostādnes, iezīmējās būtiska nepieciešamība atbalstīt drukātos reģionālos laikrakstus, jo tie ir Latvijas kultūras daļa. Un pēdējo gadu laikā tie būtiski samazinājuši iznākšanas biežumu, daži pat aizvērušies. Tādējādi reģionālo laikrakstu nozarē iezīmējusies krīze.
Ar šo konkursu iecerēts caur projektiem atbalstīt reģionālos medijus un to pastāvēšanu. “Visi tie projekti, kas būs sasnieguši minimālo latiņu, lai tiktu atbalstīti, pēc tam saņems finansējumu atbilstoši abonentu skaitam, lai iespējami plašs drukāto mediju loks saņemtu šo finansējumu,” skaidroja Grišāne.
Tāpēc projektu kategorijas veidotas plašas: nozīmīgu notikumu aktualizācija un padziļināts skaidrojums, izglītošana par Latvijas simtgadi, pētnieciskā un analītiskā žurnālistika, kā arī medijpratības veicināšana.
Ministrija arī atzina, ka mediji līdz šim nav iemācījušies rakstīt ļoti labus projektus, tāpēc ir samazināta latiņa, lai iespējami liels mediju skaits, īpaši reģionālie, saņemtu šo finansējumu. KM pārstāve mudina medijus mācīties rakstīt šādus projektus, jo tas būs viena no atbalsta saņemšanas iespējām.
Ministrija rīko arī informatīvo semināru medijiem, un vērojams, ka atsaucība no reģionālajiem medijiem ir liela.
Jau ziņots, ka, atbalstot medijus, līdz šim līdzekļi tika sadalīti divos projektos: caur Sabiedrības integrācijas fonda rīkoto konkurss, kurā bija paredzēti 160 000 eiro, un Kultūrkapitāla fonda atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kam kopumā bija piešķirti 490 000 eiro.
