Viņa izteica neizpratni par to, ka Kultūras ministrija (KM) vien gada vidū uzzina par to, ka finansējumu algu palielināšanai kultūrizglītības iestādēs strādājošajiem ir jāmeklē pašiem. "Tas ir jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, kādēļ šāda situācija ir radusies," noteica ministre.
Ministre pieļāva iespēju, ka, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cerējusi, ka nepieciešamo finansējumu algu celšanai Kultūras ministrija meklēs un atradīs savā budžetā. Kultūrizglītībai jau šobrīd tiek novirzīta viena trešā daļa kultūras budžeta, piebilda Melbārde.
Pēc viņas teiktā, sarunas, kur rast finansējumu kultūrizglītības iestādēs strādājošo algu reformai, turpinās. "Mēs turpināsim par šo jautājumu runāt, norādot uz sekām, ja šī situācija netiks risināta," piebilda ministre.
Jau vēstīts, ka emocionālā un saspringtā gaisotnē trešdien, 11.maijā, aizritēja kultūrizglītības pedagogu tikšanās ar kultūras un izglītības ministriem, kurā tā arī neizdevās viest skaidrību, kādas būs mūzikas un mākslas skolu un kultūras ievirzes profesionālo vidusskolu skolotāju algas līdz ar jauno pedagogu atalgojuma modeli.
Profesionālās un interešu izglītības pedagogu atalgojums pēdējos mēnešos no tā ir pazudis, atstājot visu atbildību par algu palielināšanu uz nozaru ministriju pleciem. KM šādas naudas nav.
KM pēc pārzināmo skolu skaita ir otrā lielākā tūlīt aiz IZM – tās atbildībā ir 16 profesionālās vidusskolas un 147 pašvaldību mūzikas un mākslas skolas.
