Viņš uzsvēra, ka gan mediķiem, gan politiķiem ir būtiski, lai likumā skaidri parādītos virzība uz veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta un arī “aizmetņi pārvaldībai”, lai būtu drošība, kā finansējumu izmantos.
“Tas no likuma nav pazudis, pārējais ir Saeimas komisijas rokās,” sacīja premjers.
Viņš uzsvēra, ka ir vienošanās, ka likums jāpieņem līdz 1.janvārim, tomēr tas ir jauns likums un Saeimas atbildīgā komisija uzskata, ka tam nepieciešams vairāk diskusiju un tas jāizskata trijos lasījumos.
“Steidzamības kārtā var pieļaut kļūdas, tas tomēr nav labojums, bet pilnīgi jauns likums,” uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums jau šonedēļ tiks iesniegts Saeimā un stāsies spēkā no nākamā gada. To pirmdien, 25. septembrī, izskatot Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu, nolēma Ministru kabineta komitejā. Likumprojektā gan vēl ir daudz neskaidrību.
Veselības ministrija plāno, ka likums stāsies spēkā 2018.gadā un paredzēs finansējuma pieaugumu veselības aprūpes jomai, lai tas 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Finansējuma pieaugums nākamgad nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro, 2019.gadā - 372,1 miljoniem eiro un 2020.gadā - 442 miljoniem eiro.
Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
