Daudzi to gan kritizē, arī Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis. Viņš ir ASV Teksasas Universitātes profesors, taču uzmanīgi seko norisēm Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā.
Brīdina par augošo nevienlīdzību
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Bankas iecere tiek kritizēta, ir apstāklis, ka Latvijā iedzīvotāji jau tā ļoti dārgi maksā par veselības aprūpi. Rēķinot pret vidējo algu, piemēram, Nīderlandē tie ir 6%, ASV 12,5%, Igaunijā 18,4%, bet Latvijā 37,8%.
Profesors Gruntmanis norāda uz pētījumiem, kas liecina, ka priekšlaicīgas mirstības iemesli 40% gadījumu saistīti ar kaitīgiem ieradumiem, 30% – ar ģenētiskiem nosacījumiem. Tikai 10% gadījumos priekšlaicīga nāve ir atkarīga no veselības aprūpes, bet 5% – no vides ietekmes. Profesors uzsver, ka salīdzinoši lielāka nozīme – 15% gadījumu – ir sociālajiem apstākļiem, ko veido nevienlīdzība cilvēku ienākumos. Tāpēc valsts uzdevums ir mazināt plaisu starp turīgiem un trūcīgiem iedzīvotājiem.
Taču, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, notiktu gluži pretējais. Cilvēkiem tas būtu papildus 300-450 eiro liels nodoklis gadā.
Pieaugtu nevienlīdzība. Un visvairāk ciestu tieši ļaudis ar zemākiem ienākumiem. Un tādu Latvijā ir absolūts vairākums.
Norāda uz dārgu administrēšanu
Pēc Gruntmaņa teiktā, Latvijas Banka būtībā piedāvā ieviest regresīvu nodokli, no kā vairāk cietīs cilvēki ar maziem ienākumiem. Turklāt profesors prognozē, ka Latvijas Bankas piedāvātajam obligātās apdrošināšanas modelim būtu arī augstas administrēšanas izmaksas.
Profesors uzskata, ka nodokļu slogs jāpārdala taisnīgāk.
"Skaidrs, ka nodokļi jāpaņem no cilvēkiem, kuri ir daudz daudz pārtikušāki. Un šeit es domāju vairāk īpašuma nodokļus," sprieda profesors,
atzīmējot – Latvijā ir salīdzinoši mazs nekustamā īpašuma nodokļa slogs luksus īpašumiem un īpašumiem ģimenēm, kam ir vairāki nekustamie īpašumi.
"Ļoti līdzīgi ir tas arī ar luksus automašīnām. Jo man vai jebkuram citam, kurš dzīvo ārzemēs un iebrauc Rīgā, mati ceļas stāvus, ieraugot, ka tādas mašīnas, kādas brauc pa Rīgas ielām, nebrauc ne Spānijā, ne Dalasā, ne Parīzē. Tas ir tas, kur mums šī nevienlīdzība rodas. Ka pārtikušiem cilvēkiem Latvijā nodokļi ir ļoti ļoti zemi. Nodokļi cilvēkiem ar vidējiem un maziem ienākumiem ir ļoti lieli. Tas būtu pirmais," sprieda profesors.
Vēl Gruntmanis pievērš uzmanību sliktai jau esošā budžeta plānošanai un nelietderīgiem tēriņiem – piemēram, faktam, ka valsts arvien vēl turpina maksāt bērnu pabalstus arī turīgām ģimenēm, kam tāds atbalsts nav nepieciešams.
Ko paredz virzītie trīs modeļi?
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) nolēmusi augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīt visus trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. No valdības lēmuma tad arī būs atkarīgs, vai turpmāk iedzīvotājiem būs jāveic papildu iemaksas veselības aprūpei, kā to paredz divi no trim modeļiem.
Pirmais modelis paredz papildu esošajam nozares budžetam veselības aprūpei novirzīt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Šis modelis arī pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmē, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.
Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.
