Kristīgās teoloģijas fakultātes ideja viedokļu krustugunīs

Pamatojoties uz 2000.gadā slēgto līgumu starp Latviju un Svēto Krēslu, starp lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem un Latvijas Universitāti (LU) paredzētas sarunas par Katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošanu pie Latvijas Universitātes. Tagad šī ideja pārtapusi iecerē dibināt Kristīgās teoloģijas fakultāti, kas būtu ekumeniska – piedāvātu gan katoļu, gan luteriskajai, gan pareizticīgo, gan baptistu baznīcām pieņemamu saturu.

“Ir ļoti liels jautājums, vai tiešām ir lietderīgi veidot blakus vēl vienu teoloģijas mācību iestādi, kad jau pastāv akadēmiska, teoloģijas, ekumeniska Teoloģijas fakultāte, kas jau kalpo faktiski visām konfesijām Latvijā,” norāda LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.

Kristīgās teoloģijas fakultātes ideja tiek prezentēta teju kā Latvijas “Nokia” – tā būšot vieta, kur gadu tūkstošiem šķēlušās un dalījušās kristīgās konfesijas beidzot varēs apvienoties.

“Varbūt tieši šī fakultāte varētu būt tā vieta, kā ekumeniskā laboratorija, kur mēs varētu visai pasaulei būt īpaša ar to, ka mēs šajā fakultātē varētu piedāvāt modeļus, kas varētu kļūt par iespēju apvienoties,” spriež priesteris, Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāvis Ilmārs Tolstovs. “Ja mēs Latvijā atradīsim veidu, kā apvienoties konfesijām, mēs ar to būsim slaveni.”

“Katrā ziņā tā būtu pasaules mēroga inovācija kristīgās teoloģijas studijās,” saka LU rektors Indriķis Muižnieks, piebilstot, ka “LU intereses ir sabiedrības attīstība un stabilitāte” un universitāte būs “maksimāli pretimnākoša un vērsta uz sadarbību”.

Šķēršļus fakultātes izveidei no valsts politikas viedokļa nesaredz arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

“Mēs no savas puses Latvijas Universitātes centienus atbalstām,” uzsver Kiopa.

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele fakultātes nepieciešamību apšauba.

“Manuprāt, šādas paralēlas teoloģijas fakultātes izveide Latvijai nav nepieciešama. Mēs esam sekulāra valsts,” saka Viņķele. “Es šo ideju vērtēju kā tādu konservatīvās tradicionālās konfesijas doktrīnas nostiprināšanas mēģinājumu. Vai tas ir par labu sabiedrībai un ticīgo draudzei kopumā, - atļaujiet apšaubīt.”

Ideja par kristīgās konfesijas apvienojošu fakultāti nemaz neesot utopiska, jo to balstīs pieticīgais Latvijas valsts budžets. Portāls “Delfi”, atsaucoties uz universitātes rektora teikto, vēsta, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir gatavs finansējuma jautājumu risināt.

“Manā ieskatā ministram būtu daudz aktuālākas lietas, par ko domāt, piemēram, par to pašu arodskolu skaitu Latvijā, kas ir skaidri un gaiši nelietderīga izšķērdēšana – gan intelektuālo, gan finansiālo resursu,” norāda Viņķele.

“Nauda izglītībai ir, bet tā bezjēdzīgi, neproporcionāli sadalīta. Šādas fakultātes nodibināšana būtu šīs bezjēdzīgās sadales turpinājums,” uzskata antropologs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. “Veidot kādu speciālu, dažām konfesijām domātu fakultāti, kurā izlietot publiskos līdzekļus, nodokļu maksātāju, tātad arī manus ateista līdzekļus, ir galīgi nepieņemami no pilsoniskās atbildības viedokļa.”

Atbildot uz jautājumu, kāpēc fakultāte būtu jāveido par valsts līdzekļiem, Ilmārs Tolstovs norāda, ka “kristieši ir nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa, kas piedalās nodokļu maksāšanā un ir tiesīgi baudīt arī augļus, ko viņi maksā nodokļos”.

Šim pamatojumam iebilst Viņķele.

“Tiek veikta ļoti nopietna iejaukšanās augstākajā izglītībā, akadēmisko brīvību regulējumā. Līdz ar to atsauce par kristiešu – nodokļu maksātāju tiesībām, manuprāt, nav relevanta šajā gadījumā,” saka Viņķele.

Universitātes rektors stāsta, ka finansējuma apjoms būs atkarīgs no studējošo skaita. Papildu līdzekļi būšot vajadzīgi studiju programmas izveidei un akreditācijai.

“Aprēķinātais izglītības izmaksu minimums šādā programmā varētu būt ap 2000 eiro gadā uz vienu studentu,” pieļauj Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministrijā atbild, ka finansējumu piešķir budžeta vietu veidā tikai akreditētām un licencētām studiju programmām.

Kaut universitātes rektors un arhibīskapa Stankeviča pārstāvis apgalvo, ka Kristīgās teoloģijas fakultātes izveide ir tāls projekts, kas var prasīt pat desmit gadus, vairāki neatkarīgi avoti gan Ārlietu, gan Izglītības un zinātnes ministrijā raidījumam “Kultūršoks” norāda, ka plāni ir visai strauji – dibināt to jau 2018. gadā, kad provizoriski tiek plānota pāvesta vizīte Latvijā.

“Tālāka virzība būs tikai tad, kad viņi paši savā starpā vienosies par studiju programmas struktūru,” norāda Muižnieks

Kristīgo konfesiju līderi pagaidām savā starpā ir vienojušies tikai par to, ka šāda fakultāte ir nepieciešama. Taču vienošanos par studiju programmas saturu konfesiju līderi vēl nav panākuši.

Tolstovs norāda uz baznīcas vēlmi, “lai šī fakultāte neizšķīstu kaut kādā neizprotamā liberālismā”.

Rādās, ka baznīcu vadītājiem un universitātei ir atšķirīga izpratne, kāds būs šīs fakultātes uzdevums, norāda raidījuma “Kultūršoks” veidotāji.

“Ja es pareizi saprotu, tad šīs Kristīgās teoloģijas fakultātes absolvēšana dotu uzreiz profesionālo kvalifikāciju sākt darbu draudzē,” saka Muižnieks.

“Tas nav teikts, ka tā būtu vieta, kur sagatavo garīdzniekus. Tam jau ir Lutera akadēmija un katoļu garīgais seminārs,” – tā savukārt Tolstovs.

Rektors skaidro, ka Kristīgās teoloģijas fakultāte varētu būt no universitātes atvasināta struktūra, kurā liela ietekme būtu baznīcu pārstāvjiem, piemēram, pasniedzējus ieceltu katoļu baznīcas arhibīskaps. Tas gan ir pretrunā gan ar augstskolu likumu, gan universitātes Satversmi. Tāpat augstskolu likums nepieļauj, ka pie universitātes kādu struktūrvienību varētu dibināt kristīgās konfesijas.

“Tur nepieciešama gan valdības, gan likumdevēja izšķiršanās, kas tad atspoguļotu visas sabiedrības intereses. LU uzdevums ir šīs intereses atbalstīt,” skaidro Muižnieks.

“Zinu, ka deputāti komisijā ļoti augstu vērtē augstskolu neatkarību. Šis skaidri un gaiši ierobežotu  augstskolu akadēmiskās brīvības un augstskolu neatkarību, ko mēs 20 gadus esam turējuši kā svētu lietu,” uzsver Viņķele.

Teoloģijas fakultātes dekāne pieļauj, ka viens no slēptiem Kristīgās teoloģijas fakultātes izveides iemesliem ir ilgstoši jaušamā lielāko konfesiju vadītāju nepatika pret esošo Teoloģijas fakultāti.

“Jāsaka, laika gaitā mums patiešām ir izveidojusies spriedze starp Teoloģijas fakultāti un baznīcām,” atzīst Balode. “Mēs daudz esam dzirdējuši baznīcu vadības noraidošo attieksmi pret  Teoloģijas fakultāti kā pārāk liberālu.”

Universitātes rektors sola, ka jaunas fakultātes izveide neapdraudēs esošās pastāvēšanu. Pastāvēt varēšot abas. Tiesa gan, visticamāk, līdz laikam, kad kāds nodomās izvērtēt divu līdzīga satura fakultāšu lietderību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējo astoņu gadu laikā nemitīgi samazinās studējošo skaits gan valsts, gan privātajās, tajā skaitā konfesionālajās augstskolās.

“Droši vien, ja tāda Kristīgās teoloģijas fakultāte attīstītos, tad, visticamāk, apdraudētas būtu tieši šīs augstskolas, kas ar šādu gatavošanu nodarbojas,” spriež Muižnieks

Pastāv nopietnas bažas, ka lielākais Kristīgi teoloģiskās fakultātes izveides dzinējspēks ir tieši ministra dāsni apsolītais finansējums – gan universitātei noderētu papildus budžeta nauda, gan konfesijas varētu sagatavot sev lojālus garīdzniekus vai teologus par valsts līdzekļiem, nevajadzētu tērēties, par saviem resursiem uzturot pašreizējās konfesionālās augstskolas un garīgos seminārus.

“Tas tad jau ir ciniski. Tad mums ļoti skaista ciniska bilde izveidojas, ka ir nodoms izmantot citu nodokļu maksātāju naudu, kuri to nav gribējuši, savu savtīgu interešu īstenošanai,” komentē Ķīlis.

5 komentāri
jopcik
ekumēnisks? Kamēr baptists katoļu baznīcā nevarēs Mises laikā saņemt maizi un vīnu, nekāds ekumēnisms nebūs! Kristus nemācīja - te tādi standarti, te šādi! Atvainojos, bet kur Adventisti? Vasarsvētki un citas harizmātu kustības? Pareizticīgie? Vai tie arī tiks aicināti veidot studiju programmas? Katoļu semināram un Lutera akadēmijai nav naudas! Baptistu seminārijs vispār kaut kāds nesaprotams veidojums? Jūrmalā ir kristīga Akadēmija, kur ir spēcīga ievirze uz pareizticību. Lūdzu, brāļojaties, bet cienījamā BAZNĪCA, liekat mierā Valsts Izglītības iestādi! kuru nepārvalda vēl joprojām notiekošā inkvizīcija!
:/
Ierosinu šādu nosaukumu " Tikumiskā un vienīgā pareizā Kristīgās teoloģijas fakultāte".
Heh
Baznīca grib uzlikt ķepu LU izglītības procesiem, kā arī... ...konfesijas varētu sagatavot sev lojālus garīdzniekus vai teologus par valsts līdzekļiem, nevajadzētu tērēties, par saviem resursiem uzturot pašreizējās konfesionālās augstskolas un garīgos seminārus. NA un Saskaņa (politiskās kopošanās partneri) šo ideju varētu bīdīt tālāk.
Satversmes pants
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. Piedāvāju nogriezt budžetu no pārējām fakultātēm, lai veidotu šādu Tumsonības faultāti, lai iztaptu tumsoņām.
-
Pamatojoties uz šo pantu, vēlos komentēt, ka ikkatram Latvijas kristietim ir tiesības uzturēt savas ticības konkurētspēju pret zelta teļa pielūdzēju kopienu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti