Krasta erozija apdraud Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; būvēs puskilometru garu būnu

Baltijas jūrā iepretim Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 2018. gadā sāks būvēt būnu jeb molu, kas aizsargās iekārtas un krastu no tālākas erozijas. Šajā vietā krasta erozija bīstami apdraud pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro, no tām lielāko daļu līdzfinansēs Eiropas Savienība (ES). Šonedēļ Liepājas domes deputāti lems par projekta iesniegšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā otrajā iesniegumu atlases kārtā.

Latvijas Radio jau gadiem ilgi sekojis līdz tiem krasta erozijas procesiem, kas raksturīgi tieši iepretim Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Viens no iemesliem, kāpēc erozija notiek tik ātri, ir savulaik uzbūvētais Liepājas Ziemeļu mols, kas aiztur smiltis. To apstiprināja arī pētījumi, kas tika uzsākti 2007. gadā. Pagājušā gadsimta 70. gados, kad būvēja iekārtas, neviens nevarēja iedomāties, ka krasts atkāpsies tik strauji, tā Latvijas Radio gada sākumā stāstīja iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs. Jūra tad no attīrīšanas iekārtām atradusies vairāku simtu metru attālumā. Vidēji gada laikā te krasts zaudē četrus metrus:

„Vistrakāk bija pēc 2005., 2007.gada vētrām, arī 2012. gadā, kad sagrāva esošo gabionu - krasta stiprinājumu. Pirmais krasta stiprinājums bija padomju laikā veidots no autoriepām.

1995. -1997. gadā jūra to visu nogrāva. 2005. gadā sāka veidot aizsardzību no gabioniem. Laika gaitā jūra sagrāva arī šo krasta stiprinājumu.”

Vēlāk krasta stiprinājumus veidoja no gabioniem un izmantoja vēl citas metodes, taču bija pilnīgi skaidrs, ka tās neļaus pasargāt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no spēcīgās krasta erozijas. Jau daudzu gadu garumā veikti pētījumi un modelētas iespējas, kā pasargāt Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā, stāsta „Liepājas ūdens” Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus:

„Jo situācija bija tāda - vai nu kaut ko domājam, darām, vai esam uz kritiskās robežas. No 2007. gada divu gadu garumā tika veikti pētījumi, tobrīd piesaistot Latvijas gudrākos prātus un speciālistus, ko un kā darīt, lai šo situāciju normalizētu. Tika mērīts viss, ko vien varēja izmērīt – jūras straumes, viļņi, dziļums, smilšu kustības, sastāvs utt.”

Daudzu gadu darbs ir vainagojies ar rezultātu, kas tagad pilnībā nodots Liepājas pašvaldības rokās, kura virza projekta īstenošanu. Būnas izbūve Baltijas jūrā ir stratēģiski nozīmīgs projekts, kas ļaus pasargāt iekārtas. Vairāk par mola jeb būnas būvniecību stāsta Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols:

„Tā būs gana iespaidīga.

Liela daļa no šīs konstrukcijas būs acij neredzama. Pēc būtības tiks izveidota aizsargbūve 503,6 m garumā, kas būs kā mola struktūra. 456 metri būs jūras daļa.

Konstrukcija nepieciešama, lai pasargātu no tālākas krasta smilšu ieskalošanas jūrā. Būnas tiks veidotas no ģeotekstila caurulēm, kuru diametrs ir 4, 5 metri, kas tiek piepildītas ar smiltīm. Cauruļu skaits atkarīgs no jūras dziļuma un gultnes. Materiāls ir tāds, ar ko mūsdienās veido šādas būves.”

Reāli būvdarbi Baltijas jūrā iepretim Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām varētu sākties 2018. gadā, tos iecerēts pabeigt 2020. gadā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti