Ārpus Rīgas

Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejas gadā klajā nākusi viņam veltītā Lūcijas Ķuzānes grāmata

Ārpus Rīgas

''Talsu vēstis'' žurnāliste Mārīte Jankeleviča par jauno Talsu stadionu

Krāslavā, iespējams, būs jānojauc iedzīvotājiem bīstama daudzdzīvokļu māja

Krāslavā, iespējams, būs jānojauc iedzīvotājiem bīstama daudzdzīvokļu māja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Krāslavā šobrīd nav skaidrs kādas daudzdzīvokļu mājas turpmākais liktenis. Ēkā ir apdzīvota, tomēr šīs vasaras sākumā tika saņemts būvspeciālistu atzinums, ka mājai nepieciešams pārtraukt ekspluatāciju, līdz brīdim, kamēr tiks novērsti bojājumi. Ēkā rodas plaisas un tā uzbūvēta uz mākslīgi izveidota paugura, kurš pamazām noslīd. Mājas apsaimniekotājs “Krāslavas nami” atzīst, ka ir nopietni jādomā, vai ēku nav izdevīgāk un drošāk nojaukt. Iedzīvotājiem šobrīd savi dzīvokļi jāatstāj.

Netālu no Krāslavas katoļu baznīcas, Raiņa ielā 4, atrodas četrstāvu, balta ķieģeļu ēka, kuru šobrīd tās iemītniekiem jāatstāj.

Mājai no ārpuses var redzēt vairākas plaisas. Tomēr tās vizuāli nerada iespaidu, ka māja būtu īpaši sliktākā stāvoklī, nekā citas daudzdzīvokļu ēkas.

Kā skaidro mājas apsaimniekotājs “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs, problēmas ar ēku sākušās jau 1990. gadu sākumā, kad tika konstatētas plaisas uz ēkas ārsienām. Tika veikta mājas savilkšana. Problēmas atsāka parādīties pirms desmit gadiem. Šobrīd ir saņemts atzinums, ka ēka ir jāatstāj, lai turpmāk lemtu par tās likteni.

Problēmas ar māju rodas, jo tā jau pašos pirmsākumos uzcelta uz mākslīgi izveidota uzbēruma, kas slīd uz leju.

“Ēkas pamati arī noslīd, ne tikai kopā ar uzbērumu, bet arī tā uzbēruma iekšā. Notiek divi procesi vienlaicīgi un abi šie procesi ir ļoti negatīvi, no tā veidojas ēkas deformācija”, skaidro ēkas apsaimniekotājs “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs.

Ēka celta 1960. gados. Ir tā saucamā “hruščovka”.

Daudzdzīvokļu mājā ir 44 dzīvokļi, no tiem privatizēti 18 dzīvokļi, pārējie pieder pašvaldībai, kura tos izīrē. Šobrīd cilvēkiem jāatstāj savi dzīvokļi ar visu iedzīvi līdz 1.februārim. Iedzīvotāji, kuri dzīvokļus īrē, jau tagad pārvācas. Dažiem pašvaldība piedāvā citu dzīvesvietu.

“Jā, man jau dzīvokli iedeva. Pašiem remonts jātaisa. Tas nav labi, ja cilvēks ir maznodrošināts. Kā viņš var remontam naudu atlicināt? Man jau 300 eiro iztērēti, labi ka bērni palīdz. Vajag mēneša laikā pārvākties”, stāsta mājas iedzīvotāja.

Sirmgalvji Irēna un Anatolijs pirms diviem gadiem iegādājās šajā mājā dzīvokli. Ir veikuši remontu un tagad tas jāatstāj.

“Kad pirku dzīvokli pirms diviem gadiem, man neviens neko neteica, ka māja ir avārijas stāvoklī, ka nevar pirkt to. Nopirku dzīvokli, nokārtojām zemes grāmatu, visu kā vajag, bet tagad liek laukā. Neko citu nepiedāvā un vēl saka, ka par mājas nojaukšanu būs jāmaksā," sašutis ir Anatolijs.

Šobrīd viens no variantiem daudzdzīvokļu māju remontēt vai nojaukt. Tas jālemj būs mājas īpašniekiem. Tomēr, jārēķinās ar to, ja ēku mēģina sakārtot, tas prasīs lielus finanšu ieguldījumus, bet nedos garantiju, ka ēkā neatsākies plaisu veidošanās.

“Paredzamas izmaksas tikai pamatnes un pamatu pastiprināšanai, šiem minimāliem darbiem apmēram sākot no 250 tūkstošiem eiro vajadzīgs, kas uz 44 dzīvokļiem veido diezgan lielu summu. Pēc pamatu pastiprināšanas un ēkas stabilizēšanas būs jāveic nesošo konstrukciju remontdarbi, kur arī milzīgas izmaksas. Būs grūti pieņemt lēmumu par ēkas atjaunošanu, un diez vai tas ir lietderīgi”, atzīst “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs.

Krāslava novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs norāda, ka saistībā ar daudzdzīvokļu māju šis ir nebijis un nepatīkams gadījums, īpaši tiem, kuriem šajā māja pieder dzīvokļi.

“Tas ir privātīpašums, un privātīpašnieks, tāpat kā individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks. Viņš pats saskaņā ar likumdošanu rūpējas par savu īpašumu, tai skaitā, ja tiks pieņemts lēmums, par mājas remontu vai par demontāžu”, norāda Viktors Moisejs.

Proti, iedzīvotājiem jāsedz finansiālie izdevumi arī tad, ja ēka tiks nojaukta.

Šādām tipa daudzdzīvokļu mājām, kalpošanas ilgums noteikts 70 gadi, šai ēkai uz papīra palikuši kādi 15 gadi. Lai kopumā daudzdzīvokļu mājām pagarinātu noteikti ekspluatēšanas laiku, ir jādomā par to infrastruktūras sakārtošanu. Kā norāda Krāslavas pašvaldībā, līdz šim Krāslavā neviena daudzdzīvokļu māja nav siltināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti