Daudziem slimniekiem nereti medikamentu terapija izmaksā pat simtiem tūkstošu eiro. Un pat gadījumos, kad zāļu cenas ir zemākas, pret iedzīvotāju pirktspēju tās joprojām ir augstas. Un ne tikai nabadzīgākajās valstīs. Par to arvien skaļāk trauksmi ceļ nevalstiskās organizācijas un farmācijas industrijas pētnieki, jo iemesli dārdzībai ne vienmēr ir objektīvi.
Par to piektdien sprieda arī zāļu pieejamībai veltītā konferencē Rīgā. Viena no plaši apspriestajām problēmām – zāļu cenu veidošanās necaurskatāmība.
"Zāļu pētniecības izmaksas mums nav caurskatāmas. Nav skaidrs, kā tiek veidota zāļu cena. Tie principi, kā ražotājs nosaka cenu, nav īsti balstīts uz ražošanas vai pētniecības izmaksām, un savā ziņā mēs kā sabiedrība esam to pieļāvuši, ka šādi veidojas cenas.
Bet mēs vairs nevaram atļauties šīs te zāles saviem pacientiem. Tāpēc ir vairākas iniciatīvas, ko mēs varam darīt, kā risināt šos jautājumus," teica "Veselības projekti Latvijai" pētniece, farmaceite Elita Poplavska.
Viens no risinājumiem ir jauns nozares regulējums – turklāt vienots pēc iespējas plašākā valstu lokā. Un galvenais, kas būtu jāpanāk, – atklātība. Jo šobrīd zāļu ražotāji pārdodot savus medikamentus valstīm, neatklāj, par kādu cenu to pārdevuši citiem, un neļauj arī pircējiem atklāt – par kādu cenu zāles iegādātas. Eksperti uzsver – tā nedrīkst būt.
"Sarunu vedēji par medikamentu cenām slēdz līgumu ar farmācijas industriju pilnīgā tumsā. Tas ir kā ar sasietām rokām. Valdībām ir sasietas rokas šajā sarunu procesā.
Mēs nedrīkstam pieļaut, ka valstis pārmaksā par zālēm, un šis ir pēdējais laiks jautāt farmācijas industrijai, kāpēc viņi liek maksāt tik daudz," sacīja organizācijas "Health Action International" izpilddirektors Tims Rīds.
Tāpat aktuāla problēma ir medikamentu efektivitāte. Tirgū mēdz ienākt jaunas zāles, kas ir dārgākas, tomēr ne vienmēr tās ir efektīvākas. Kā arī tiek izrakstītas dārgākās zāles, nevis lētākie un vienlīdz efektīvie analogi.
Par to, ka, izrakstot medikamentus, receptē būtu jāraksta starptautiskais nosaukums, nevis konkrēta ražotāja zāles, lai to izskaustu, tiek runāts arī Latvijā. Saeimas Veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks ("Vienotība") gan uzskata, ka lielu iespēju Latvijai vienai ko mainīt, lai cenas būtu zemākas, nav.
"Tāpēc Latvijai ir divi uzdevumi – panākt, lai veselības budžetā būtu vairāk naudas kompensējamām zālēm, sasniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni, un tad, protams, veltīt visus spēkus, lai Eiropa līmenī būtu noteikti kritēriji, vai šīs cenas pamatotas vai nē," sprieda Ražuks.
Veselības ministrijā gan vairākus mēnešus strādā darba grupa, kurai arī uzdots meklēt risinājumus, kā uzlabot medikamentu pieejamību un mazināt zāļu cenas Latvijā. Tās priekšlikumi jāsagatavo līdz šī mēneša beigām.
