Aktuāli

"Altum" pārstāve Inese Zīle par EM atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Aktuāli

Politikas eksperte Iveta Kažoka par iespējamo varas maiņu Daugavpilī

Kompetenču saturs, mācību materiāli un vērtēšanas kārtība līdz septembrim nebūs izstrādāta

Mācību gada sākumā vēl daudz nezināmā par jauno kompetenču apmācību skolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sākusies kompetencēs balstītā mācību satura izmēģināšana 100 Latvijas skolās, taču pedagogi un mācību iestāžu vadītāji aizvien pauž neziņu par sagaidāmo. Tāpēc 120 pedagogi un skolu vadītāji pulcējās, lai dalītos pieredzē mācību darba organizēšanā pēc jaunā satura ieviešanas. Ministrija gan uzskata, ka visu gadu strādājusi ļoti intensīvi un savu ir paveikusi, skolotājus plašāk informējot pagājušajā nedēļā.

Skolotāji savā starpā dalās pieredzē

Septembrī jauno mācību saturu aprobēs 100 skolās visā Latvijā, taču pedagogi vēl pavasarī, pirms vasaras atvaļinājuma, pauda neziņu par to, kā būs jāmāca, jo papildu laiks šādu stundu sagatavošanai nav paredzēts un pilotprojektā aktīvi iesaistīti tikai seši tūkstoši pedagogu.

Ārpus ministrijas projekta vairāk nekā 100 skolas apvienojušās brīvprātīgā kompetenču satura izstrādes iniciatīvā.

Piemēram, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija brīvprātīgo projektā uzņēmusies koordinatora lomu uzņēmējdarbības kompetences attīstīšanā. “Šī tikšanās manī atkal radīja tādu drošību, ka skolotāji ļoti daudz ko meklē. Viņi meklē idejas. Meklē veidus, kā bērniem iemācīt. Tas ir pat svarīgāk, nevis gaidīt, ko mums teiks, bet pašam meklēt tās iespējas, idejas,” saka ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa.

Viņa jau tagad uzskata, ka māca bērniem kompetences, veidojot biznesa plānus, skolēnu uzņēmumus, kas veiksmīgi startē starptautiskos konkursos.

Alternatīvajā kompetenču tīklā vairākas skolas uzņēmušās līdera lomu. Liepājas Raiņa 6.vidusskola būs centrs digitālās kompetences attīstīšanā. “Mūsu skolas vēsturiski stiprā puse ir tieši digitālās kompetences. Mēs ārkārtīgi daudz un plaši izmantojam mācību procesā tehnoloģijas. Piemēram, mācoties angļu valodu, dublē filmas no angļu valodas uz latviešu valodu. Tādā veidā mācoties gan aktiera prasmi, gan mediju pratību,” stāsta skolas direktors Kārlis Strautiņš.

Pasākuma organizatore, Juglas vidusskolas direktore Aija Melle stāsta, ka divu dienu laikā

pedagogi dalās pieredzē, kā vērtēt bērnu zināšanas jaunajā modelī un kā dažādu mācību priekšmetu skolotājiem sadarboties.

Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildīgā ministrija vēl tā arī nav devusi atbildes. “Mēs arī darbnīcu noslēdzam ar to, kādi mums varētu būt ieteikumi kompetencēs balstītā satura izstrādātājiem. Faktiski gandrīz visi vienprātīgi atzina, ka pārmaiņu katalizators ir skolotājs, un tas nozīmē, ka ir ļoti daudz jāiegulda tieši skolotājā. No viņa radošuma, profesionalitātes būs atkarīgs tas, kāds būs mūsu skolēns,” norāda Melle.

Cik izmaksā projekts?

13 960 884 eiro

No tiem:

  • 11 866 751 eiro - ES fondu līdzfinansējums,
  • 2 094 133 eiro - valsts finansējums.

Nepagūst sagatavoties pilnvērtīgi

Projekta kopējais budžets ir nepilni 14 miljoni eiro, un Valsts izglītības satura centrs izpildījis solīto un radis iespēju finansiāli atbalstīt arī alternatīvo skolu tīklu. Projekta ieviešanas vadītāja Zane Oliņa teic, ka centrs kopā ar ministriju par jauno saturu plašāk informējis pedagogus īpašā konferencē Rīgā. Arī tos, kas pagaidām neesot pievienojušies nevienai no iniciatīvām. Tiesa, lai sagatavotos pilnvērtīgi, tam laika pietrūcis.

“Detalizēti dokumenti tiešām apspriešanai, izvērtēšanai, ieteikumiem būs pieejami septembra vidū, kad mēs arī aicināsim dažādas profesionāļu grupas uz sarunām. Mācību priekšmeti paliek, tie saglabājas, taču

mēs rosināsim skolām ņemt daudz lielāku brīvību un atbildību par to, kā viņi mācības organizē

tādā nozīmē, ka viņiem būs iespēja veidot savus moduļus,” norāda Oliņa.

Pedagogu arodbiedrība norādījusi, ka pedagogu amata apraksts pieprasa iemācīt to, kas ir valsts standartā, tāpēc būtu jādomā par vienoto izpratni valstī kopumā. Arodbiedrības līdere Inga Vanaga saka, nav normāli, ka pedagogi jaunumus, kas saistās ar mācību saturu, uzzinājuši divas nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma. Turklāt vietu skaits ministrijas konferencē bijis ierobežots.

Laika trūkums esot bijis lielākais ienaidnieks reformas veiksmīgai ieviešanai. Ar vienu gadu izmēģināšanai arī būšot stipri par maz. “Arī mūsu biedri saka, ka šodien viņam nav konkrēti mācību saturs zināms, lai viņš var pilnvērtīgi sagatavoties, no 1.septembra vadīt nodarbības, tiem, kuriem tas būs jau jādara. Sasteigtība ir tai visā.

Nosodāmi ir tas, ka nav šodien no politikas veidotāja, no šīs reformas īstenotāja tādu skaidru uzstādījumu,” saka Vanaga.

Rāmjus mācību materiāliem sola februārī

Valsts izglītības satura centru pārstāvošā Zane Oliņa saka, galīgie uzstādījumi un rāmji mācību materiāliem būšot gatavi februārī.

Vairs nebūšot noteikta stundu skaita sadalījuma nedēļā pa mācību priekšmetiem, bet gan konkrēts apjoms vairāku gadu griezumā,

tāpēc skolas pašas varēšot plānot, kā atvēlēto laiku sadalīt, un kad, ko tieši mācīt. “Tūlīt pat oktobrī mēs iesim pie metodiskajām apvienībām un profesionālajām asociācijām ar mācību priekšmetu standartu un programmu piedāvājumu. Tagad rudenī notiks darbs pie mācību materiālu izstādes, ko veiks tieši pats projekts. Vairs nekad nebūs iespējama situācija, ka mums ir viena mācību grāmata priekšmetā, jo mēs ejam uz pieeju, kur skolēniem ir jāstrādā ar dažādiem resursiem un arī jāiepazīst daudzveidīgi viedokļi un perspektīvas,” skaidro Oliņa.

Lielākā interneta ģimenes portāla „mammāmuntētiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka vecāki aktīvi sekojot līdzi publiski pieejamai informācijai par sagaidāmo, bet arī viņiem skaidrības neesot. Būtiski, lai izglītības kvalitāte krasi neatšķirtos dažādās skolās.

“Tas galvenais, par ko arī vecāki vai arī sabiedrība mēdz ironizēt, ka mēs runājam par izmaiņām, bet, vai tās patiešām tiks ieviestas. Lai tas nepaliek tikai uz papīra. Tā nezināšana rada tādas bailes un neuzticību,” pauž Akmentiņa-Smildziņa.

Nepieciešamība pēc mācību modeļa maiņas tiek pamatota ar vēlmi uzlabot Latvijas skolēnu sasniegumu rādītājus starptautiskā griezumā. Latvijas skolēnu zināšanas dabas zinībās, matemātikā un lasīšanā ir viduvējas, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti