Ārpus Rīgas

Patvaļīga būvniecība Rēzeknes novadā notiek likuma nezināšanas dēļ

Ārpus Rīgas

Latgales jauniešus mudina aktīvāk izvēlēties militāro karjeru

Kompensācijas par gājputnu postījumiem zemniekiem saņemt kļuvis vēl grūtāk

Kompensācijas par gājputnu postījumiem zemniekiem saņemt kļuvis vēl grūtāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma zemes īpašnieki atkal aicināti pieteikties kompensācijām par gājputnu radītajiem postījumiem migrācijas laikā. Šovasar grozīti attiecīgie noteikumi, kas, tostarp paredz kompensācijas izmaksas arī tad, ja postažu nodara nemedījamie dzīvnieki un aizsargājamās sugas. Taču līdz ar grozījumiem faktiski programma kļuvusi zemniekiem vēl neizdevīgāka nekā līdz šim.

Zemnieku saimniecībā „Mežmātiņi” Bauskas pusē  54 hektārus pupu vēl pavasarī nopostīja  zosis, kad tās atgriezās no siltajām zemēm. Tā kā valsts aicina pieteikties kompensācijām šādā gadījumā, saimniecības vadītājs tā arī darījis un saņēmis atbildi, ka nauda tiks pārskaitīta.

''Tika uzrakstīts iesniegums, un atbrauca komisija diezgan lielā sastāvā, tur ir gan Lauku atbalsta dienests, gan mežsaimnieki, gan Vides pārvalde, un viņi ļoti cītīgi skaitīja, - ir tāda sistēma, kā viņi tur iet pa to lauku un skaita. Pēc tam mums atnāca novērtējums, ka ir 75% nopostīti,'' stāsta „Mežmātiņu” saimnieks Viktors Spangers.

Pieteikšanās procedūra sarežģīta, bez vajadzīgo dokumentu sakārtošanas vēl jāpierāda, ka mēģināts zosis aizbaidīt, un pēc tam vēl īpaša komisija novērtē zaudējumus un saimnieka preventīvās darbības.

Nereti laikietilpīgās procedūras zemniekus attur pieteikties šādām programmām. Viktors Spangers gan to darījis un solīto samaksu gaidījis, taču vasarā grozīti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi:

''Atnāca apmēram pirms mēneša vēstule no Dabas aizsardzības pārvaldes, ka 2016.gada 7.jūlijā ir mainīti atlīdzināšanas noteikumi, es tagad no galvas runāju, ja? Tā rezultātā, es saprotu, ka mēs nekādu kaitējuma atlīdzību nesaņemsim!''

Līdz šim ar kompensāciju izmaksu nodarbojies Valsts vides dienests, bet kopš vasaras funkcijas uzticētas Dabas aizsardzības pārvaldei. Vienlaikus izdarīti grozījumi, ka pirms pieteikšanās uz kompensāciju pārvalde jāinformē tad, ja zemnieks jau saņem kādu valsts vai Eiropas atbalstu.

„Mežmātiņu” saimnieks tā izdarījis un uzzinājis, ka atlīdzinājumu par gājputnu nodarītajiem postījumiem nesaņemšot, jo viņš ir pieteicies uz citu programmu „De minimis”, kas palīdz atmaksāt kredītu procentus par lauksaimniecības zemes iegādi. Par šo programmu atbild Lauku atbalsta dienests, ne Dabas aizsardzības pārvalde, un arī mērķi abām programmām atšķirīgi.

''Zemgales pusē vēl neesam mērījuši un neesam izmantojuši šos te… grūti komentēt, jo līdz šim to veica Valsts vides dienests veco noteikumu sakarā. Ja šie postījumi nav tik lieli, tās summas arī attiecīgi nav tik lielas, ja?'' - konkrēto gadījumu un radušos situāciju komentē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Meldra Priedēna. ''Mēs esam ieguvuši jaunu funkciju ar visiem šādiem… šādiem formulējumiem. Tā tas noteikti varētu būt, jā, jo tie iepriekšējie noteikumi tur paredzēja citu kārtību. Šis ir vispār, es saprotu, kardināli mainīts gan aprēķins, gan apsekošanas kārtība.''

''Tas skaits ir vienkārši neaprakstāms. Tad, kad viņi cēlās augšā no tā lauka, tad tā kā tajā Hičkoka filmā...''

redzēto putnu uzlidojumu atstāsta un sašutumu pauž lauksaimnieks Viktors Spangers, kurš piezīmē - viņam un citiem kaimiņiem radītie zaudējumi aprēķināmi pat divreiz lielākā naudas izteiksmē, nekā piedāvā minētā Eiropas programma. Pašlaik sanāk, ka no tās atkarīgs, vai zemnieks saņems kompensāciju par zosu nodarīto kaitējumu vai nesaņems.

Sarunas ar atbildīgo Zemkopības ministriju jau sākusi ''Zemnieku saeima'', stāsta lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Trons:

''Tas, kas mūs satrauc, ka ir, piemēram, dažas saimniecības, kur šie zaudējumi, piemēram, šogad ir aprēķināti 30 000 eiro. Ja mēs paskatāmies „De minimis”, viņš ir uz trīs gadiem 15 000 paredzēts. Pagaidām situācija ir diezgan neskaidra, ja tā būs, tad tas ir tiešām dramatiski. Kāda jēga ir no kompensācijas, ja viņu nav iespējams saņemt?''

Trona uzdotais retoriskais jautājums liek domāt, ka zemnieki minētajam atbalstam pieteiksies vēl kūtrāk nekā līdz šim. Vismaz Viktors Spangers teic, vairs netērēšot tam ne savu, ne īpašās komisijas laiku. Šķiet, ka zemniekiem arī turpmāk zosis būs jābaida, izvietojot putnu biedēkļus, kas praksē nestrādā. Vienīgais, kā tās aizbaidīt, esot nemitīga paša klātbūtne uz lauka, saka zemnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti