Tiesības pilsoņiem pašiem tiešās vēlēšanās ievēlēt Valsts prezidentu rosina „No sirds Latvijai” deputāta Ringolda Baloža vadītā darba grupa. Baloža partija bija vienīgā, kuras pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē pauda atbalstu prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai, tikmēr koalīcijas partijas viedokli vēl formulēs, vai ir pret.
Šobrīd Valsts prezidentu ievēl Saeimas deputāti. Ievēlēšanai pietiek ar vienas balss pārsvaru parlamentā. Par iespēju ļaut pašai tautai ievēlēt prezidentu diskusijas bijušas jau gadiem. Šobrīd tās atsācis „No sirds Latvijai” deputāta Ringolda Baloža vadītās darba grupas izstrādātais atzinums, kurā argumentēts par labu tautas vēlētam prezidentam.
„Vienkāršotais veids, kā palielināt leģitimitāti, ir iesaistīt tautu un atgriezt tai vismaz kaut kādu cerību stariņu par viņu spējām mainīt politiku,” skaidro Balodis.
Atzinumā piedāvāts grozīt arī vairākus citus Satversmes pantus saistībā ar prezidenta darbu. Atzinumam pirmo reizi nonākot uz Saeimas Juridiskās komisijas galda, deputāti par tautas vēlētu prezidentu pārsvarā izvēlas nerunāt. To aizstāv tikai Balodis un viņa partijas biedrs Gunārs Kūtris. „Tas ir veids, kā mēs varētu pateikt, ka Latvijas tauta ir pietiekami nobriedusi, lai izvēlētos, kāds būs Latvijas valsts prezidents. Savukārt Valsts prezidents tiktu atsaitēts no politikas, jo šobrīd viņš pārstāv vienu, konkrētu politisko partiju,” uzsver Kūtris.
Komisijas priekšsēdētājs Nacionālās apvienības (NA) deputāts Gaidis Bērziņš rosināja uzdot frakcijām formulēt viedokli un sniegt priekšlikumus par tautas vēlētu prezidentu. Deputāti vienojās noteikt termiņu atbilžu sniegšanai līdz 29. septembrim. „Mums ir svarīgs skaidrs un saprotams frakciju viedoklis par vienu, otru vai trešo jautājumu, tajā skaitā Valsts prezidenta ievēlēšanu. Mēs sagaidīsim frakciju viedokļus, un tad tas būs redzams. (..)
NA šobrīd nav vērtējusi šos priekšlikumus,” sacīja Bērziņš.
Viņš arī atsakās prognozēt, vai šajā Saeimas sasaukumā varētu pietikt balsu tautas vēlēta prezidenta ieviešanai. Lai grozītu Satversmi, būtu vajadzīgas divas trešdaļas deputātu balsu.
Konkrētas pozīcijas pagaidām nav Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), atzīst ZZS deputāts Gundars Daudze. Viņš pats gan par iespēju tautai dot tiesības ievēlēt prezidentu ir skeptisks.
„Jautājums, kurš par to maksās un kas stāvēs aiz prezidenta, kurš būs ievēlēts un kāda būs kampaņa. Jautājums, vai tas būs Valsts prezidents vai tas, kuram būs lielāks sponsoru atbalsts,” kritisks ir Daudze.
Tikmēr „Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa stāsta, ka „Vienotība” līdz šim nav atbalstījusi ideju par tautas vēlētu prezidentu un Baloža darba grupas atzinumā nav argumentu, kas pozīciju liktu mainīt.
Galvenais iemesls, kādēļ „Vienotība” neatbalsta tautas vēlēta prezidenta ieviešanu, ir nedrošā ģeopolitiskā situācija. „Mēs redzam „Brexit” rezultātus, mēs redzam [ASV prezidenta Donalda] Trampa vēlēšanu rezultātus. Mēs aizvien redzam Lietuvas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kam sekoja impīčments ar skaidru Krievijas ietekmi laikā, kad viltus ziņas un kritiskā domāšana nebija mūsu ikdienas sarunas sastāvdaļa,” saka Āboltiņa.
Āboltiņa gan pieļauj, ka varētu palielināt Saeimā vajadzīgo balsu skaitu prezidenta ievēlēšanai, piemēram, līdz divām trešdaļām deputātu.
