Jaudīgās pneimatiskās knaibles lēnām un spītīgi grauž betonu, kuru caurvij pamatīga metāla armatūra četru centimetru diametrā. Speciālā tehnika strādā jau mēnesi. No bijušās padomju kara bāzes, kur lielā slepenībā pazemē startu gaidīja ballistiskās raķetes, jau maz kas palicis.
“Šī vieta tapusi 1962.gadā pēc Kubas kodolraķešu krīzes, kad PSRS uzbūvēja raķešu bāzes, lai aizsargātu savas intereses. Un raķetes atveda uz šejieni,” stāsta SIA “Demontāža” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Mālnieks.
Tur bija izvietots četru raķešu komplekss “Dvina R12”.
Nav zināms, uz kurieni kodollādiņi bija notēmēti. Bet raķetes varēja sasniegt mērķi divu tūkstošu kilometru rādiusā.
“Katra šahta ir 32 metru dziļumā, tas nozīmē, ka tā ir aptuveni 10 stāvu māja zem zemes. Tās šahtas ir uzbūvētas no ļoti spēcīga betona. Ja salīdzinām ar citiem objektiem, sarežģītums ir dziļums un tas, ka sienas ir ļoti biezas un pamatīgi būvētas,” skaidro Mālnieks.
Betona kupoli virs raķešu palaišanas šahtām jau demontēti. Tagad drupina sienas. Pašas šahtas ir applūdušas.
“Te ir bijušas palīgtelpas, aizsargātas ar metru biezu betonu kārtu. Virs šahtas bija aizsardzības kupols, kas aizsargāja šahtu, ja nu gadījumā pretinieks nolemtu nomest aviobumbu, lai raķeti paralizētu. Šahtas nojauksim, līdzīgi kā tika būvētas. Mēs sākotnēji atraksim, tad ar āmuriem un šķērēm salauzīsim betonu un izvilksim ārā, tad šahtas aizbērsim ciet. Tā kā tur nekas nebūtu bijis,” atklāj Mālnieks.
Raķešu bāzes sirds jeb komandcentrs atradās deviņus metrus zem zemes. No šīs vietas uz katru raķešu palaišanas šahtu veda 50 metru garš tunelis. Arī daļa komandcentra telpu un tuneļu jau nojaukta.
Ballistiskās raķetes Tirzas mežā atradās līdz 80.gadu sākumam, kad tās kā novecojošo bruņojumu aizveda prom.
Bāze bija pamesta kopš 90.gadiem. To bija iecienījuši digeri un metāla zagļi. Iepriekš līdzīgās vietās ir gājuši bojā cilvēki un dzīvnieki.
Zemessardze šo vietu izmanto kā mācību poligonu. Tā kā dziļās šahtas kļuvušas bīstamas, bruņotie spēki nolēma nojaukt.
“Cik mēs zinām, ir bijušas 12 šādas pazemes bāzes. Specifiskas bijušas piecas. Šī ir pēdējā bāze Latvijā, kura bija palikusi,” saka Mālnieks.
Līdzās pazemes bunkuriem virszemē bija uzcelta vesela kara pilsētiņa – apmēram 20 ēkas. Karavīru kazarmas, slimnīca, ēdnīca. Vairums ēku jau ir nojauktas. Atlikusi vien ēka, kura atrodas “Latvijas Valsts mežu” apsaimniekotajā platībā.
Bijušās PSRS raķešu bāzes nojaukšana Galgauskas pagastā Aizsardzības ministrijai izmaksās nepilnus 200 tūkstošus eiro. To pilnībā nojauks līdz vasarai. Betona šķembas izmantos ceļu remontam, bet armatūra nonāks metāllūžņos.
