Klimatam paredzētie miljoni – ierēdņu algās, varas politiķu sabiedrotajiem un neuzraudzītiem projektiem

• Lai tiktu pie logiem, Jelgavas pilij bija jāiztur konkurss
• Daļai pašvaldību naudu iedalīja pēc hercogu laiku metodēm
• Revidenti secina, ka nauda dalīta bez mērķtiecīgas politikas
• Apkures katls ar atbalsta naudu nopirkts, bet nav pieslēgts
• Ministrija 15 projektos atprasījusi četrus miljonus
• Valstij nāksies «atdot» videi atņemtos 35 miljonus eiro

Pēdējos septiņos gados Latvija tikusi pie vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas obligāti jāizlieto it kā ļoti plašam, bet reizē arī gana precīzam mērķim – klimata pārmaiņu mazināšanai.

Jau no bērnu dienām tiek mācīts, ka cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un rada postošas sekas ekonomikā, vidē galu galā arī sabiedrībā. Lai gāzu emisijas samazinātu, Latvija ir iesaistījusies divās tirdzniecības sistēmās, kurās mūsu valsts pārdod «liekās» emisiju kvotas, jo vidi piesārņojam mazāk nekā citi. Tad nu ar tādu tirgošanos iegūtie 250 miljoni arī obligāti jānovirza klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Kā ar to septiņos gados gājis atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, nule izpētījusi Valsts kontrole. Revidentu secinājumi mūsu valstij nav glaimojoši.

Lai tiktu pie logiem, Jelgavas pilij bija jāiztur konkurss

Arhitekta Rastrelli pirms vairāk nekā trīssimt gadiem celtā iespaidīgā Jelgavas pils ir viena no retajām ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās pilsētas. Sabombardēto pili atjaunoja tūlīt pēc kara, bet pie glītas fasādes tā tika tikai septiņdesmitajos gados. Mūsdienās ar nolupušās fasādes atjaunošanu klājies grūti – Jelgavai pili patīk saukt par savu vizītkarti, taču naudu pilsēta tai nedod. Arī Lauksaimniecības universitātes saimniece Zemkopības ministrija ar dāsnumu šajā ziņā nav īpaši izcēlusies – vien gadsimta sākumā pāris iekšpagalma fasādēm piešķīra subsīdijas.

Tagad Jelgavas pilij par labu nākusi pilsētā jau ilgstoši pie varas esošo «zaļzemnieku» tikšana arī pie valsts stūres. Lai Baltijas lielākā baroka pērle atgūtu arī pērles spozmi, politiķi vairākus miljonus iedevuši fasādes atjaunošanai. Savukārt vēl četrus miljonus Jelgavas pils dabūs no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta kā arhitektūras piemineklis.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ilggadējais direktors un arī vairāku sasaukumu Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jelgavas domē Andrejs Garančs fasādes atjaunošanas darbus Latvijas Radio izrāda savā atvaļinājumā - kad ap pili tikai sāk sliet sastatnes, darbus pieskata arī viņš.

«Pašlaik atbilstoši visiem noteikumiem saliek sastatnes. Kad tās tiks pieņemtas, varēs sākt darbus,» saka Garančs, piebilstot, ka vispirms atjaunos no pilsētas centrālās ielas redzamo dienvidu fasādi, tad austrumu puses sienu, kas pirmā atklājas iebraucējiem pilsētā.

Līdz Latvijas simtgadei LLU plāno abas fasādes pabeigt, bet tikai darbu sākums ļaus prognozēt, cik raiti tie sokas. Savukārt atjaunošanu noslēgs ar ziemeļu un rietumu fasādēm.  

Daudzmiljonu projektā Jelgavas pils tiks ne tikai pie glītas fasādes, bet arī jaunas ventilācijas sistēmas un logiem. Direktors Garančs cer, ka tagad darbus veiks kvalitatīvāk nekā pirms 15 gadiem, kad atjaunotās iekšpagalma fasādes nu jau atkal sākušas drupt. Cerēt uz labu rezultātu ļauj konkursā uzvarējušās Lietuvas kompānijas pieredze arhitektūras pieminekļu atjaunošanā, kā arī autoruzraudzes Liesmas Markovas ilgais stāžs tieši nekustamā mākslas mantojuma saglabāšanā. Logu nomaiņa jau sākusies, stāsta Garančs.

«Pirmie 16 logi pašlaik ir nomainīti. Vecajiem logiem vispirms izņem vienu vērtni, tad atjauno, atved, ieliek vietā un ņem nākamo,» direktors ieskicē darbu secību. No teju 800 Jelgavas pils logiem maināmi vai atjaunojami ir gandrīz 700.

Kādreizējās hercogu rezidences atjaunošanai bija jāuzvar konkursā, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadalīja emisijas kvotu izsolēs iegūtus gandrīz desmit miljonus eiro. Pie naudas tika deviņi valsts  nozīmes aizsargājami arhitektūras pieminekļi. To vidū VEF kultūras pils Rīgā, Jaunā pils Siguldā, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca un vairāki citi dievnami.

Daļai pašvaldību naudu iedalīja pēc hercogu laiku metodēm

Emisijas kvotu sadalei vides ministrija rīkoja vēl vienu konkursu, kurā pašvaldībām tika vēl 23 miljoni eiro, lai siltumnīcefekta gāzu izplūdes samazinātu jau esošos publiskos namos vai celtu zema enerģijas patēriņa ēkas. Bet tieši jaunu ēku būvniecības konkurss, kā jau tika brīdināts iepriekš, bija drīzāk teorētisks, jo lielāko daļu naudas sadalīja pēc hercogu laiku metodēm.

Uz jautājumu, vai konkurss ir godīgs, pirms gandrīz gada vides ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atbildēja pārliecinoši: «Protams! Konkurss ir atklāts, jebkurš var piedalīties. Tiek paredzēti vairāki projekti!»

Lai gan bija acīmredzami, ka valdības noteikumi uzrakstīti konkrētam projektam – Ventspils Mūzikas vidusskolai un koncertzālei -, arī domes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs Jānis Vītoliņš («Latvijai un Ventspilij») noliedza, ka visi «iezīmētie» 15 miljoni tiks tieši Ventspilij.

Tomēr Ventspils dabūja lielāko daļu emisijas kvotu naudas. Tagad, kad koncertzāli jau būvē, no mēra pienākumiem atstādinātais un finanšu noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs vienā no pēdējām preses konferencēm lakoniski komentēja visus pārmetumus par to, ka līdz ar «zaļzemnieku» nākšanu pie varas valdība Ventspilij kļuvusi sevišķi devīga: «Saprotiet! Ja mani lamā par to, ka videi draudzīga sabiedriskā transporta nauda visvairāk tiek Ventspilij, ja mani lamā, ka no klimata naudām visvairāk ir Ventspilij, ja mani lamā par naudu mūzikas vidusskolai vai koncertzālei, ka četri miljoni ir zinātnes attīstībai, bet četrarpus miljoni sporta infrastruktūras attīstībai, tas nozīmē, ka kaut ko vēl es varu padarīt!»

Revidenti secina, ka nauda dalīta bez mērķtiecīgas politikas

Strādājusi šajā jomā ir arī Valsts kontrole, kas apjomīgā revīzijā izpētījusi, ka vides ministrija klimata sargāšanas naudu dala bez kvalitatīvas rīcībpolitikas klimata pārmaiņu mazināšanai. Kā stāsta Valsts kontroles padomes locekle Ilonda Stepanova, vides mērķiem paredzētā nauda līdz šim ieguldīta daudzos neefektīvos projektos. Savukārt jaunu ēku sponsorēšana ir pretēja likumā teiktajam, ka emisijas atmosfērā ir jāsamazina. 

«Ja būvējam jaunas ēkas, nevaram runāt par to, ka emisijas samazinās. Līdz ar to ejam pret likumu, kas saka – emisijas kvotu līdzekļi jāiegulda tādos objektos, kas efektīvi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas,» skaidro Stepanova. 

Stratēģiju, kā emisiju naudu ieguldīt visefektīvāk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja pērnruden, kad nauda pašvaldībām jau bija sadalīta.

«Stratēģija tika pieņemta brīdī, kad par pirmajiem projektu konkursiem jau bija zināms, kādos virzienos tie aizies. Mēs sakām – VARAM rudenī pieņemtajā stratēģijā virzieni ir noteikti, bet izvērtējuma, kāds būs CO2 samazinājums, šajā stratēģijā nav redzams,» saka Valsts kontroles padomes locekle Stepanova. Tādējādi Valsts kontroles izpratnē dokuments detalizēti un skaidri nākotnes darba virzienus nepasaka.

Apkures katls ar atbalsta naudu nopirkts, bet nav pieslēgts

Tāpat revidenti atklājuši neatbilstības projektos, kuros sadalīta Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu nauda. Par to publiskajā un privātajā sektorā celtas un siltinātas mājas, pirkti elektroautomobiļi, siltumsūkņi, granulu katli un darītas citas it kā vidi saudzējošas lietas. Taču ir virkne projektu, kur plānotie rezultāti nav sasniegti.

Vides ministrijai pakļautajam uzņēmumam «Vides investīciju fonds» ir jāpieskata, kā izlietoti ap 200 miljoniem eiro klimata pārmaiņu naudas. Valsts uzņēmuma interneta lapā teikts, ka tā mērķis ir «veicināt efektīvu un caurspīdīgu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma apgūšanu, veicot kvalitatīvu un profesionālu finansēto projektu īstenošanas uzraudzību».

Taču glīti savirknētais teikums praksē parāda pavisam citu ainu – par projektiem, kas saņēmuši naudu, bet mērķus nav izpildījuši, «Vides investīciju fonda» vadītājs Egils Zariņš runāt negrib.

Savukārt ar piešķirtās un nelietderīgi izlietotās atbalsta naudas atgūšanu viņa uzņēmums nemaz nenodarbojas.

«Ikgadējās atskaitēs mēs norādām, kuros projektos mērķi ir sasniegti un kuros – nav. Taču atprasīt naudu nav mūsu kompetence,» saka Zariņš.

Tādējādi uzņēmums, kas pārbauda naudas izlietojumu, nevar reaģēt, piemēram, revidentu atklātajā situācijā, kad ar atbalstu iegādāts apkures katls, bet nav pieslēgts un tādējādi klimata ietekmi nemazina. «Viss, ko varam darīt, - informēt ministriju,» norāda Zariņš.

Ministrija 15 projektos atprasījusi četrus miljonus

Vides ministrija skaidro, ka no iztērētajiem 200 miljoniem atgūt naudu izšķīrusies 15 projektos, kur kopā izlietoti četri miljoni eiro. Desmit gadījumos naudas saņēmēji bija komersanti, trīs projektos pašvaldības, bet vēl divos - privātpersonas. Lielākais grēcinieks ar vairāk nekā diviem miljoniem eiro bijis par ļaunprātībām medijos plaši izdaudzinātais uzņēmums «Winergy», kas Popes pagasta Platenes pļavās solīja izveidot vēja enerģijas parku. Savukārt vien desmitos tūkstošos mērāmas summas, kas atgūtas par neīstenotiem ēku siltināšanas projektiem no, piemēram, firmām «Kraukļu muiža» vai «Aizputes dzelzsbetona rūpnīca».

Dati: VARAM

Savukārt Valsts kontroles revidenti izpētījuši, ka gandrīz piektā daļa jeb 19% no visiem projektiem nav sasnieguši pat minimāli plānoto emisiju samazinājumu, tādēļ tur atgūstami vēl gandrīz četri miljoni eiro.

Taču vēl 35 miljonus eiro no viegli iegūtās emisiju naudas vides ministrija tikpat viegli pārskaitījusi tēriņiem, kam ar klimata pārmaiņām nav nekādas saistības.

Piemēram, ministrija par četriem miljoniem palielinājusi pati savu budžetu, audzējot ierēdņu algas un pērkot datorprogrammu licences. Emisijas kvotu nauda nāca talkā arī pēc Zolitūdes traģēdijas - 21 miljons eiro pārskaitīts cietušajām personām un citiem neparedzētiem izdevumiem.

Valstij nāksies «atdot» videi atņemtos 35 miljonus eiro

Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst – visus vairāk nekā 35 miljonus eiro valstij kaut kad nāksies videi tomēr atdot. «Ja ir saņemts emisijas kvotu izsoļu finansējums, piemēram, 50 miljoni eiro vairāku gadu garumā, jebkurā gadījumā visa šī nauda ir jānovirza tikai klimata mērķiem. Tātad – darbinieku algu izlīdzināšanai, piemaksām, novērtējuma prēmijām iztērētā nauda ir jāatliek atpakaļ klimatam. Nākamgad, aiznākamgad…» varbūtībās runā Ozola.

Līdzšinējā vides politika rāda, ka valsts ar emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem 250 miljoniem eiro ir rīkojusies kā ne tas labākais saimnieks.

Nauda tērēta mirkļa vajadzībām brīžos, kad valsts maks bijis iztukšots, tāpat klimata naudas maisā atbildīgā ministrija iegrābusies savu algu celšanai un ierēdņu prēmēšanai.

Vēl desmitiem miljonu eiro uz pašvaldībām plūduši, iespējams, tikai tāpēc, ka tur signālus raidījuši pie valdības stūres nokļuvušo varas partiju satelīti reģionos.

Lai vides finanšu lietās ieviestu kārtību, nepieciešams būtiski uzlabot rīcībpolitiku klimata pārmaiņu mazināšanai. Un vēl jāatrod vairāk nekā 35 miljoni eiro, kas netika ieguldīti vidē, bet veikli iztērējās citiem mērķiem. Risks gan ir teju tikpat netverams kā globālā sasilšana – Latvijas var apdraudēt Eiropas Savienības kopējo mērķi līdz 2030. gadam kopējo emisiju apjomu samazināt par 40 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu.