Kalniņš sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem, kas ir ar kaut ko neapmierināti, jābūt konstruktīviem, jāsaprot, ko viņi grib sasniegt, un viedoklim jābūt pamatotam.
“Latvijas iedzīvotāju lielākā problēma ir, ka viņi atmet ar roku un ļaujas plūsmai,” sacīja Kalniņš.
Viņš nav pārliecināts, ka pašvaldību referendumi mainīs šo attieksmi. Kalniņš arī piekrita, ka referendumu kā rīku var izmantot labiem vai ne tik labiem mērķiem.
Saeimas deputāts Juris Šulcs (“Vienotība”) raidījumā skaidroja, ka pašreiz pašvaldību referendumu likumprojekts paredz iespēju balsot par trīs jautājumiem – par domes atlaišanu (to nevarēs darīt ātrāk nekā gadu pēc un vēlāk nekā gadu pirms vēlēšanām), par pašvaldības ilgtspējas attīstības stratēģiju un par pašvaldību objektu būvniecību.
Portāla «Mana balss» vadītājs Imants Breidaks savukārt pauda, ka, sašaurinot pieļaujamo referendumu jautājumu sarakstu, referendumu skaits pašvaldībās varētu būt “apaļa nulle”.
Jau ziņots, ka desmit gadus pēc iniciatīvas iesniegšanas toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Saeima beidzot varētu apstiprināt likumprojektu, kas iedzīvotājiem dotu tiesības rosināt pašvaldību referendumus. Viens no iniciatīvas autoriem gan uzskata – pašreizējā formā likumprojekts ir bezjēdzīgs, jo no tā izņemts pats svarīgākais punkts.
Likuma pēdējā versija paredz, ka pašvaldības referendumu tās iedzīvotāji varēs rīkot par novada attīstības stratēģiju, domes lēmumu par publisku ēku būvniecību, kā arī lai iniciētu domes atlaišanu. Sākotnējās iniciatīvas autori ar to nav apmierināti.
