„Ķeizargriezieni kā tādi satrauc ne tikai Latviju, bet principā visu attīstīto pasauli, jo to pieaugums ir ārkārtīgi straujš,” norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga.
Latvijā pērn katrs piektais bērns nāca pasaulē ķeizargrieziena operācijā. Pasaules veselības organizācija rekomendētais līmenis ir 15%.
„Uzskats par ķeizargriezienu kā panaceju, kas atbrīvo no visām ciešanām, ir nepareizs. Un vēl ir augsts trombu emboliju risks,” saka Rezeberga.
Rezeberga arī piebilst, ka pēc ķeizargrieziena nākamajā grūtniecībā placenta var ieaugt dzemdes sieniņā vai pat tai izaugt cauri, arī pastāv ārpusdzemdes grūtniecības risks. Tad bieži vien vienīgais risinājums ir dzemdes izņemšana.
Rezeberga arī piemin vienu no argumentiem, kas liek pieņemt lēmumu par labu ķeizargriezienam: „Sieviete baidās dzemdēt.”
Rezeberga gan piebilst, ka Latvijā, visticamāk, šādās domās nav daudz sieviešu. Turklāt mūsu zemē par valsts naudu ķeizargriezienu veic tikai pēc medicīniskām indikācijām. Ginekologu asociācija jau vairākus gadus pārrunā šīs indikācijas ar citu specialitāšu ārstiem, kas rekomendē šo operāciju, iespējams, biežāk nekā vajadzētu. Piemēram, muguras sāpju gadījumos. Rezeberga gan uzreiz norāda, ka ar vairākām ārstu asociācijām panākta kopīga izpratne.
Savukārt Veselības ministrija nolēmusi rīkoties, lai ķeizargriezieniem noteiktu stingrāku kārtību - vadlīnijas. Tās drīzumā apspriedīs ar speciālistiem.
Vēl jānorāda, ka valstij ķeizargrieziena operācija izmaksā aptuveni divreiz dārgāk nekā fizioloģiskas dzemdības.
