Kas jāzina ģimenei, kura gatava uzņemt bērnunama bērnus

Lai sniegtu palīdzību bērnunamos mītošajiem bērniem, jāvar ne tikai atvērt sirdi bērnam, bet arī atvēlēt laiku un spēku dažādām pārbaudēm un mācībām. Tiem, kas nav saņēmuši audžuģimenes statusu, tas varētu prasīt apmēram pusgadu, līdz tiešām var uzņemt mājās bērnu. Savukārt ģimenēm, kuras statusu jau saņēmušas, process prasīs mēnesi.

Pēc LTV “Panorāmas” rīcībā esošās informācijas, jau divas audžuģimenes ir gatavas uzņemt pie sevis bērnus no Kapseļu ielas. 

Ģimenēm, kas gatavas uzņemt bērnus no bērnunama, ir jāveic vairāki soļi.

1) Iesniegums bāriņtiesai, pārbaudes;

2) Lēmums par piemērotību;

3) Apmācības;

4) Lēmums par statusa piešķiršanu;

5) Informācija par bērnu; 

6) Tikšanās ar bērnu;

7) Iesniegums par bērna ievietošanu ģimenē;

8) Bērnu tiesību inspekcija vērtē audžuģimenes piemērotību bērnam.

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko brīdina, ka tās nebūtu samērīgas gaidas – “es vēlos, es aizeju un man iedod”.

“Lai bērnam kaitējošie faktori nerastos, bāriņtiesai patiešām pārliecība ir jāiegūst,” norādīja Gluščenko.

Kad kāds jūtas gatavs kļūt par audžuvecāku, atslēgas vārdi ir novada bāriņtiesa.

Lai saņemtu audžuģimenes statusu, vispirms jāraksta iesniegums. Bāriņtiesa interesēsies par veselības stāvokli, sodāmību, dzīves apstākļiem un pat jau ģimenē esošo bērnu viedokli.

Tāpat gaidāms psiholoģiskais novērtējums un pēc tam – bāriņtiesas novērtējums, vai persona ir piemērota kļūt par audžuvecāku.  

Kad apstiprinājums saņemts, būs jāpiedalās kopumā 98 stundu garās bezmaksas apmācības.

Finišā jākārto pārbaudījums un vēlreiz bāriņtiesai jāapstiprina, vai ģimene joprojām gatava bērnu uzņemt.  

Pēc tam seko pārbaudes, kurā bāriņtiesa pārliecinās, vai apmācību laikā nav mainījusies, piemēram, dzīvesvieta, un gaidāms lēmums par to, vai statuss saņemts. Ja lēmums ir pozitīvs un bāriņtiesa var dot audzināšanā kādu bērnu, tā arī uzreiz notiks. Taču ir citādāk, ja audžuģimene vēlas uzņemt bērnu no kāda konkrēta bērnunama, piemēram, Kapseļu ielā.

“Rīgas bērnunamā ir, piemēram, bērni, kurus ir ievietojusi Rīgas bāriņtiesa, Kuldīgas bāriņtiesa. Vienalga, ir jāvēršas attiecīgajā bāriņtiesā.  Šo informāciju varētu iegūt arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā,” sacīja Gluščenko.

Pēc tam bāriņtiesā audžuģimenei ir tiesības saņemt pilnu informāciju par bērnu - viņa veselības stāvokli, vajadzībām, attīstību un vecāku situāciju.  

Bet tad tiek nodrošinātas iespējas ar bērnu tikties, jo arī bērnam jāatzīst – jā, es labprāt pie šiem cilvēkiem dzīvotu. Ja viss norit gludi, atkal jāvēršas bāriņtiesā un jāraksta iesniegums par bērna ievietošanu ģimenē.

“Šo lēmumu pieņemšana tiek nozīmēta ļoti operatīvi, jo neviens nav ieinteresēts no bāriņtiesām turēt bērnu kaut kā speciāli, ja ir ģimene, kura ir izteikusi šādu vēlmi,” sacīja Valentīna Gluščenko.

Tomēr bāriņtiesa vēlreiz vērtē, vai apstākļi mājoklī ir piemēroti konkrētajam bērnam. Piemēram, ja bērns pārvietojas ratiņkrēslā, jāsaprot, vai viņš mājā varēs kustēties,  tāpat vēlreiz izvērtē arī iespaids, ko atstātu bērna ievietošana ģimenē.  

Saistītie raksti
4 komentāri
Anonīms lietotājs 19238
Kas par huiņu tās apmācības? Tiem, kam tie bērni ienāk ģimenēs gaidīti arī iet tādas apmācības? Varētu padomāt, ka eju kārtot autoskolas eksāmenus.
Liene Liepina
Lielākā daļa cilvēku nezina, ko nozīmē uzņemt savās mājās svešu bērnu uz dzīvi, ne tikai paciemoties. Turklāt bērnu, kas ir daudz cietis, kas netic, nav piedzīvojis, ka pasaule var būt arī laba. Cilvēki iedomājās, ka saņems pretī pateicību, prieku, pat mīlestību. Iespējams, kādreiz tā arī ir. Tomēr no vardarbības cietis bērns nereti izturas mums, mīlestībā un siltumā augušiem, pilnīgi nesaprotami, šķietami destruktīvi. Pamēģiniet dzīvot katru dienu ar tādiem izaicinājumiem. Labi, ka ir kaut kādas apmācības!
Inese Liberte
Vēl ir saprotama vērtēšana tām ģimenēm, kurās nav neviena bērna - vecākiem nav īsti priekšstata, kas ir bērns, kā tas ikdienā viss notiek. Bet vērtēt vecākus, kuriem ir bērni, pie tam ne sarunā, piemēram, ar psihologu, kurš samērā plaši var novērtēt kopainu, bet iziet "sertifikāciju" - tas ir kaut kas! Ja valsts līmenī tiešām ir vēlme palīdzēt bērnunama bērniem - visam ir jābūt pamatotam uz uzticību, preventīviem pasākumiem un informāciju, draudzīgu attieksmi. Ir 21.gs. - līdz ar pirmā bērna piedzimšanu automātiski jābūt piešķirtam statusam "audžuģimene" - AUTOMĀTISKI! Tās tantes visā šajā sistēmā pilnīgi nav nepieciešamas, vai ir vajadzīgas stipri mazākā skaitā un ar pilnīgi citiem darba pienākumiem!
Anonīms lietotājs 18082
Lai kļūtu par audžuvecāku jāmācās 98 stundu kursos un vēl procedūra vismaz pusgada garumā. Savukārt darbinieku bērnu namā uz minimālo algu pieņem ar pamatskolas izglītību, bez īpašas apmācības bērnu aprūpē un pie darba var ķerties jau pēc dažām dienām! Vienkārši apbrīnojama kārtībā! It īpaši attiecībā uz tiem audžuvecākiem, kuriem pašiem jau ir viens vai divi bērni. Viņiem arī jāiziet kursi!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti