Šāds tīkls darbojas jau kopš 2013.gada, un kopumā sešos gados tam paredzēts tērēt teju 40 miljonus eiro.
«Rūpēties par savu iedzīvotāju veselību» - ar šādu mērķi vairāk nekā 100 Latvijas pašvaldības iesaistījušās Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā. Īstenojot informatīvus un praktiskus pasākumus, pašvaldības aicinātas sekmēt vietējās sabiedrības veselīgu dzīvesveidu, kā arī slimību profilaksi.
Aizvadītā gada nogalē veselīgo pašvaldību sarakstam pievienojies arī Kārsavas novads, un projekta vadītāja Anna Zīmele atzīst - jebkuru aktivitāšu pamatā ir paši cilvēki un vēlēšanās iesaistīties.
“Būt par daļu no veselīgo pašvaldību saimes nozīmē, ka Kārsavas novads sāks mazliet vairāk rūpēties par iedzīvotāju veselības stāvokli, sniedzot iespēju uzzināt, izzināt, iesaistīties veselības aktivitātēs. Cits jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji vēlas to darīt,” saka Zīmele.
Savukārt pašvaldības uzdevums ir dot šādu iespēju, pārliecināta Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
“Ir iespēja iesaistīties šajā kustībā, lai pēc tam iedzīvotāji varētu gūt sev kādu labumu, kas vērsts tieši uz aktīvu dzīvesveidu un slimību profilaksi. Un tāpēc, ka valstī ir šis lēmums optimizēt mūsu slimnīcas, bet sabiedrība noveco, tāpēc cilvēkam ir vajadzīgs kāds atspaids, kas palīdz uzlabot viņa veselību un arī fizisko stāvokli,” norāda Silicka.
Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā iesaistītajām pašvaldībām ir iespēja saņemt arī valsts un Eiropas Sociālā fonda finansējumu iedzīvotāju veselības veicināšanas projektiem, piemēram, semināriem, nometnēm, interešu grupu nodarbībām un citiem pasākumiem. Kopumā sešu gadu periodā tam atvēlēti teju 40 miljoni eiro.
“Pirmie rezultāti nebūs ilgi jāgaida, jo ir uzrakstīts projekts, kas ir vērsts uz plašu iedzīvotāju loku gan bērniem, jauniešiem, gan tiem, kam ir vairāk nekā 50 gadi. Ir paredzētas dažādas aktivitātes, būs iespēja iegādāties instrumentus fiziskās aktivitātes rosināšanai, aizbraukt uz baseinu, sporta nometnes bērniem,” par to, kas plānots Kārsavas novadā, stāsta Ināra Silicka.
Tāpat projekta ietvaros plānotas vasaras nometnes no sociālā riska ģimenēm, vingrošanas nodarbības pirmsskolas bērniem stājas problēmu profilaksei un fiziskās aktivitātes veicināšanai.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Maija Pauniņa norāda - pašām kustībā iesaistītajām pašvaldībām šajos projektos līdzekļi nav jāiegulda.
“Šīm aktivitātēm, kā pašvaldības pašas atzīst, līdzekļu ir par maz, un šis projekts ir lieliska iespēja pretendēt uz līdzekļiem šādu aktivitāšu īstenošanai,” norāda Pauniņa.
Pašvaldību aktivitāte ir liela. Tāpat līdztekus aktivitāšu finansēšanai pašvaldībām tiek nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi.
“Mēs nodrošinām dažādu apmācību un semināru īstenošanu pašvaldību kontaktpersonām, kas ir deleģētās personas veselības veicināšanas jautājumos, informējam par visām aktualitātēm, mēs arī nodrošinām konsultatīvo atbalstu, dažādus pieredzes apmaiņas braucienus utt.,” stāsta Pauniņa.
Kārsavas pašvaldības pārstāve Anna Zīmele nenoliedz, ka iecere par veselīgas vides un sabiedrības veicināšanu novadā ir laba, tomēr tikai prakse rādīs, cik lielā mērā ar to izdosies uzrunāt iedzīvotājus.
“Nav jau tā, ka mēs tagad īstenojam projektu un mēs automātiski esam veseli, visu zinām, protam. Es domāju, ka arī mums projekta realizācijas gaitā radīsies jautājumi, problēmas, kas būs jārisina. Tas ir lielākā vai mazākā mērā izaicinājums pašai pašvaldībai būt par daļu no veselīgo pašvaldību tīklā. Ne tikai Kārsavas novadā, bet arī visas Latvijas mērogā, jo nav jau vienota mehānisma, ko un kā mēs darīsim. Tas būs caur darbu, sapratīsim, ko nākotnē vajadzētu izlabot, kurš lēmums un aktivitāte bija vajadzīga, kas būtu jāpielabo vai jāmaina,” saka Zīmele.
Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīkls izveidots 2013.gadā, un kopumā šobrīd tajā ir 112 Latvijas pašvaldības, tostarp 20 no Latgales reģiona. Dalība kustībā ir brīvprātīga un bezmaksas.
