Imants Frosts Kara muzejā iegriezies pirmo reizi. Viņam rokā nelielas sadzeltējuša papīra lapiņas un onkuļa dokumenti.
Imanta onkulis tika iesaukts vācu armijā vai vācu leģionā, to tagad grūti pateikt, pēc tam piederīgie saņēma tikai vienu vēstuli no austrumu frontes, un par viņa tālāko likteni precīzu ziņu nav, it kā viņš esot kritis pie Volhovas, stāsta Imants Frosts.
Vēsturniece izskata leģionā iesaukto, kritušo un bezvēsts pazudušo karavīru sarakstus. Šis Imantam ir emocionāls brīdis. Viņš uzzina, kurā pulkā mātes brālis karojis, kur kritis, ka viņa vārds iekalts Lestenes brāļu kapu sienā.
“Tagad uzzināju. Un tas ir kaut kas konkrēts, ka viņš nav pazudis bez vēsts kā puteklītis,” saka Imants.
Daina Binde jau reiz bijusi muzejā, bet līdz šim neko nav uzzinājusi. Viņa meklē jelkādas ziņas par tēva brāli, kurš 1943. gadā iesaukts darba dienestā un vēlāk ieskaitīts leģionā. Viņam bija 19 gadi. Ģimenei ir tikai viena - viņa pēdējā - vēstule.
Daina nezaudē cerību, un grib ieskatīties jaunajās datu bāzēs. Šogad pirmo reizi apmeklētājiem pieejams arī pētnieka Udo Sietiņa veidotais arhīvs par vācu pusē karojušajiem latviešu karavīriem.
Iespēju noskaidrot savu tuvinieku likteni ceturtdien, 9.martā, izmantoja apmēram 50 cilvēki, starp arī Daina Vucāne. Viņa meklē ziņas par vectēva brālēnu. Zināms, ka viņš bija leitnants leģionā, kritis karā Vācijā.
“Bet gribētos vairāk uzzināt par dienesta gaitām,” saka Daina Vucāne, kas vēlas izpētīt ģimenes vēsturi, zinot, ka vectēvam tas bija svarīgi.
Konsultanti palīdzēja interesentiem noskaidrot arī citus vēsturiskus datus un laiku, kad uzņemtas fotogrāfijas.
