Zinātnieks izpēti veic, pateicoties institūta iekšējam grantam – institūta Zinātniskā padome nolēma tam atvēlēt finansējumu, jo uzskatīja, ka šī ideja ir tā vērta, lai to aprobētu.
"Ja izdosies, un jau zināmi pirmie panākumi šajā jomā ir, tad varētu uzskatīt, ka mēs tiksim galā ar vismaz trijām visvairāk dzīvību aiznesošajām indikācijām
– dzimumsfēras orgānu audzējiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Tas nozīmē krūts vēzi, prostatas vēzi, olnīcu vēzi, dzemdes kakla vēzi, sēklinieka vēzi. Plus aizkuņga dziedzera vēzi," teica Kalviņš.
Zinātnieks atzina, ka finansējumu praktisko pētījumu jomā viņš nedabūja, jo eksperti no programmas "Horizon2020" esot sacījuši, ka akadēmisks institūts nevarot izstrādāt jaunas zāles – tam neesot pieredzes jaunu preparātu izstrādē un esot jāpiesaista mazs vai vidējs uzņēmums ar kompetenci attiecīgā jomā.
"No tā es secināju, ka šie eksperti nebija izlasījuši nedz to, kas bija rakstīts projektā, nedz manu iepriekšējo pieredzi jaunu zāļu izstrādē, ne arī iepazinušies ar Organiskās sintēzes institūtu (..), " sacīja Kalviņš, norādot, ka šādu ekspertu piesaiste pētījumu recenzēšanai ir "pilnīgas muļķības" un "kaitniecība".
Taču par spīti visam, darbs turpinās. "Gan jau es atradīšu naudiņu,
bet tikai tad atkal Latvijas valsts teiks tāpat kā [aktīvās vielas] belinostat gadījumā: "kāpēc tas nav Latvijas valsts īpašums, kāpēc amerikāņi, dāņi vai angļi no tā pelna?"
Jā, ja Latvija neieguldīs, pelnīs citi," sacīja zinātnieks.
Kalviņš atzina, ka viņa plānos bija trīs gadu laikā tikt "līdz vielai, ar ko varētu sākt klīniskos pētījumus, lai pierādītu, ka uz cilvēkiem tas strādā". "(..) Domāju, ka tuvāko piecu gadu laikā tam būtu tā jānotiek," teica zinātnieks.
