Kalnmeiers skaidroja, ka attiecībā uz pielaidi valsts noslēpumam netiek runāts par personas vainu, bet gan ietekmēšanas un vervēšanas riskiem. Tiekot vērtēta drošības iestāžu savāktā informācija – vai iegūtie fakti ir pietiekami personas ietekmēšanai.
Attiecībā uz Pētersoni-Godmani ģenerālprokuroram neesot informācijas, ka viņa būtu nelojāla: “Domāju, ka viņa ir pat ļoti lojāla valstij.”
“Jā, cilvēks var būt lojāls Latvijas valstij, ar stingru mugurkaulu, bet mēs nevaram pateikt, cik ilgi šāds mugurkauls būs stiprs,” sacīja Kalnmeiers, uzsverot, ka šādu risku pieļaut nedrīkst.
Turklāt attiecībā uz pielaidi valsts noslēpumam visas šaubas, kuras nevar novērst, darbojas pret personu, kura tiek vērtēta.
Jau ziņots, ka ar negatīvu lēmumu beidzies pielaides valsts noslēpumam pagarināšanas process Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei. Tāpēc 8.jūnijā pēc abpusējas vienošanās viņa pārtraukusi pildīt valsts sekretāres amatu Iekšlietu ministrijā.
