Taujāts, vai saistībā ar “oligarhu lietas” izbeigšanu varētu būt notikusi apzināta ļaunprātība, Kalnmeiers šādu iespēju nepieļāva: “Uz šo brīdi man nav nekāda pamata tā apgalvot.”
Viņš norādīja uz problēmām darbā ar šo lietu. Lai ierakstītās sarunas atšifrētu, tās ir jānoklausās, bet apjoma dēļ viens cilvēks to izdarīt nevarēja. Līdz ar to darbs sadalīts vairākiem cilvēkiem. “Lielā apjoma dēļ viena persona no A līdz Z nav noklausījusies,” sacīja Kalnmeiers.
Līdz ar to esot pazudis “vienojošais moments”. “Viens var būt tur kaut ko saskatīja, cits uzskata, ka tur nekas nav, jo katram ir sava izpratne,” sacīja ģenerālprokurors.
Viņš piekrita, ka šādā gadījumā paveikto darbu nevar saukt par kvalitatīvu, taču vienlaikus vērsa uzmanību uz to, kādi resursi veltīti šai lietai. “Vai varēja šie operatīvie darbinieki šo apjomu paveikt? Vai vadība tajā laikā izdalīja pietiekoši cilvēkresursu šim darbam?”
Savukārt prokuratūrā lietas materiāli, kas tika saņemti kriminālvajāšanas sākšanai, tika nodoti četriem prokuroriem, un katrs tos skatīja atsevišķi. Viņaprāt, tagad šie prokurori varētu sniegt skaidrojumus parlametārās izmeklēšanas komisijā vai kādā citā institūcijā, kas vētīs šo lietu.
Tā kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ir tiesības iepazīties ar operatīvās lietas materiāliem, viņi daudzus faktus varētu ieraudzīt “pavisam citā gaismā”. Kā piemēru viņš minēja to, ka Augstākās tiesas tiesnesis jau 2010.gada februārī norādīja, ka ir jāsāk kriminālprocess, bet tas tika izdarīts tikai 2011.gada maijā.
“Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc neizdevās atrast papildu pierādījumus. Ja lieta būtu savlaicīgi sākta… Atcerēsimies vēl to, ka no KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā] notika informācijas noplūde,” pauda ģenerālprokurors.
Ziņots, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji. Reģējot uz to KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt to autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju.
