Kaimiņu novados - Viļānos un Varakļānos - vienā pirmsvēlēšanu kaislības, otrā kūtrums

Strīdi un rāmais darbs

Viļānu novadā šogad pašvaldību vēlēšanās iesniegti septiņi saraksti. Tik daudz politisko spēku arī šobrīd pārstāv domes deputāti. Pie varas ir “Saskaņa” – no 15 deputātu krēsliem seši ir “Saskaņai”, arī domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova pārstāv šo partiju.

No pārējiem sešiem sarakstiem: “Vienotībai”, “Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai”, “Latgales partijai” “Latvijas Zemnieku savienībai”, “Alternative” un “Vienoti Latvijai” domē ir pa vienam vai diviem krēsliem.

Mierīgs domes darbs Viļānu novadā pēdējos gadus nepastāv.

Domes sēdes notiek ar balss pacelšanu, savstarpējiem aizvainojumiem, strīdiem un mēģinājumu pirms pašvaldību vēlēšanām, kad līdz tām palikuši vien trīs mēneši, gāzt domes priekšsēdētāju Jekaterinu Ivanovu. Viļānu novada domes deputāti, ar septiņām balsīm par priekšsēdētājas atstādināšanu no amata un astoņām balsīm pret atstādināšanu, izmaiņas domes darbā nepanāca.

Savukārt kaimiņu novadā Varakļānos dzīve domē rit mierīgāk. Pašlaik tajā strādā deputāti no trim partijām. Kopumā domē ir deviņi deputāti. Trīs no saraksta “Savam novadam”, viens no Latgales partijas un pieci no saraksta “Vienoti novadam”, ko pārstāv arī domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Kā paši deputāti raksturo, opozīcija ir, tomēr darbs rit mierīgi. Un, varētu teikt, pat pārāk – pirms šīm pašvaldību vēlēšanām Varakļāni bija no tām piecām Latvijas pašvaldībām, kurās tika iesniegts viens saraksts, ko pārstāv pašreizējais domes priekšsēdētājs. Centrālā vēlēšanu komisija šajās pašvaldībās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu pagarināja par desmit dienām. Papildtermiņā Varakļānos klāt nāca vēl divi saraksti.

Viļānos izvēle starp 7 sarakstiem

Viļāni. Dienas pirmā puse, galvenajā ielā jūtama rosība, cilvēki dodas iepirkties, daudz var manīt tā saucamos “simtlatniekus”, kuri sakopj pilsētas teritoriju. Viļānu centrs vizuāli ir kļuvis pievilcīgāks, šajā domes sasaukumā pilsētas galvenajā ielā pabeigti rekonstrukcijas darbi, sakārtots Viļānu kultūras nams. To novērtē arī iedzīvotāji.

“[Pašvaldība] daudz darījusi, sakārtota vide, ielas kārtotas, palīdzējuši skolai, jo es strādāju skolā, tagad esmu pensionāre, viņas laikā daudz izdarīts. Vienīgais ar to valodu, bet runā latviski,” saka Viļānu iedzīvotāja.

Lielākā daļa uzrunāto cilvēku pašvaldību vēlēšanās plāno piedalīties, tomēr nelolo cerības, ka domē ievēlēto deputātu spēkos būs ko mainīt, lai novada iedzīvotāji dzīvotu labāk. “Ko var cilvēki izpalīdzēt, ka darbavietu nav? Šeit paši cilvēki kaut kā grozās, bet kā šeit grozīsies,” saka Viļānu iedzīvotājs.

Viļānu vārds vairākas reizes ir izskanējis saistībā ar balsu pirkšanu gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās. Novadā ir otrs lielākais bezdarba līmenis Latvijā - 23,5%. Daļa iedzīvotāju dzīvo no pabalstiem.

Latvijas Radio Viļānos uzrunā cilvēkus, kuri uzkopj pilsētas teritoriju. Prātīga saruna gan nesanāk. Var manīt, ka vienam strādniekam zem jakas brūna, divlitrīga plastmasas pudele, no kuras ik pa laikam tiek iemalkots.

Viļānu novada domē kaislības bija un būs

Viļānu novada Dekšāres pamatskolas direktore Daiga Ceipiniece ir Viļānu novada domes deputāte, pārstāv “Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju”. Viņas balss domes sēdē 23.februārī bija izšķirošā, lai pašreizējā domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova turpinātu strādāt.

“Es atbalstītu tanī brīdī, ja cilvēki to pamanītu - gadu nostrādā, redzam, ka galīgi šķērsām iet. Bet nē, viss patika, un te pēkšņi slikti, tādas spēles,” saka Ceipiniece.

Domes deputāte Inta Brence, kura ir Viļānu bērnu mūzikas un mākslas skolas direktore un pārstāv partiju “Vienotība”, uzskata, ka Viļānos politiskās spēles bija un būs. Un to ietekmē partiju piederība un cilvēku nacionālais sastāvs. “Viļānos ir puse uz pusi - latvieši un citu tautību iedzīvotāji. Notiek cīņa par šīm vairāk valstiskajām vai latviskajām partijām un partiju, kas ir vadošā, kas, mūsuprāt, nebūt nav īsti tā partija, viņa nav lojāla Latvijas valstij,” pārliecināta Brence.

Savstarpējā attieksme vienam pret otru, Daigas Cepinieces ieskatā, ir viena no lielākajām problēmām Viļānu novada domē.

Taču domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova norāda, ka viņas atstādināšanas mēģinājums vien trīs mēnešus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām bija politisks gājiens. Runājot par domes darbu, viņa uzskata, ka šobrīd domes sēdēs kultūra ir augusi.

Lielas problēmas kopējā darbā viņa neredz: “Tagad viens otrs grib reklamēt sevi, tāpēc saka, ka mēs slikti strādājam. Es nevaru pateikt, ka opozīcija bija atšķirīga no mums."

Domes priekšsēdētāja gan nevēlas kopīgi tikties ar citu partiju deputātu kandidātiem, piemēram, televīzijas debatēs, kas notiek reģionā. “Es nevaru saprast cilvēkus, kas strādā kopā un dzīvo kopā, viss ir kārtībā. Kad ir vēlēšanas, viens uz otru brūk virsū. Es negribu tikties, jo tad es varēšu pateikt kaut ko sliktu savam cilvēkam, ar kuru man vajadzēs strādāt,” skaidro Ivanova.

"Vienotības" deputāta kandidātei Brencei gan šķiet, ka priekšsēdētāja nevēlas piedalīties debatēs, jo viņa savus vēlētājus uzrunā 9.maija pasākumos, kas arī Viļānos tiek svinēta kā Uzvaras diena. “Es nekad nebalsošu par "Saskaņas" pariju, un to esmu teikusi. Starp deputātiem mums ir tādi, kuri meklē savu interesi, saglābt krēslu, saglābt savu darbu. Diemžēl šādas mīkstčaulības ir sāpīgs moments. Un šādi cilvēki atkal virzās uz šo deputātu vietām,” pauž Brence.

Varakļānos trīs saraksti

Varakļānu novada centrā pēcpusdienā cilvēku uz ielām nav daudz. Varakļāni ir nelieli, bet sakopti. Daudzi cilvēki pārvietojas ar velosipēdiem.

Uz ielas uzrunāto Zinaīdu bija pārsteidzis tas, ka sākotnēji Varakļānos pašvaldību vēlēšanām bija iesniegts tikai viens saraksts: "Jā, mani tas pārsteidza. Es nezinu - cilvēki baidās no atbildības vai baidās no darba, nebija sadūšojušies. Ļoti daudzi izteica tādu domu, ka vispār neies balsot par vienu sarakstu, jo nav izvēles. Sasparojās un tagad jau ir trīs saraksti."

Zinaīda par Varakļāniem saka labus vārdus. Problēmas ir, tomēr uzrunātie cilvēki uz dzīvi raugās optimistiski.

Ir gan arī iedzīvotāji, kurus apmierināja arī viens iesniegtais saraksts.  Deputātu skaits pirmajā sarakstā ir divpadsmit,  domē jāievēl deviņi, tāpēc būtu, no kā izvēlēties. “Viens varēja palikt, jo normāli cilvēki, tie pārējie tikai gaisa jaucēji, es tā uzskatu,” saka Valentīna.

“Vienoti novadam” saraksta līderis Māris Justs, kas pašlaik ir domes priekšsēdētājs, uzskata, ka tas nemaz nav slikts rādītājs, ka sākumā tika iesniegts viens saraksts, kuru lielākoties pārstāv jau esošie domes deputāti. Viņaprāt, pašvaldības darbā nemaz nav jābūt opozīcijai: “Ir ļoti pareizs šis te teiciens, ka miers baro, bet karš iznīcina.  Vai tiešām ir jābūt milzīgai opozīcija? Es tā īsti neredzu, kāpēc."

Tā gan nedomā trešā saraksta “V55” pārstāvis Austris Kokars: “Domē ir deviņi deputāti, ja tie būs no vienas apvienības, saraksta, es uzskatu, ka tas nebūs pareizi. Vajag konkurenci, lai veicinātu domu apmaiņu un pareizā rezultāta izvēli."

Austri Kokaram  līdz šim nav bijusi pieredze domes darbā. Centrālās vēlēšanu komitejas mājas lapā par sev iesniedzis informāciju, ka ir šoferis, ekspeditors un kāda uzņēmuma valdes loceklis. Sarunas laikā viņš saka, ka ir kļūdījies, norādot arī iepriekšējās darba vietas, liekot tās pirmās sarakstā. Veidojot sarakstu un programmu, pieredzes un laika trūkums ieviesa kļūdas.

Uzrunāt darbam domē nenākas viegli

Sarakstā  ir pieci cilvēki, sarakstu Austris Kokars vēlējas veidot jau iepriekšējās vēlēšanās, tomēr neguva atbalstu no kolēģiem. Arī šoreiz sarakstu izveidot nebija viegli, cilvēki esot uztvēruši to kā joku.

Turklāt politika, pat vietēja līmenī mēdz uzskatīt par ko negodīgu un nepatīkamu. “Cilvēkiem negribas iet iekšā, esmu runājies ar iepriekšējiem,  kas bija vēlēšanās startējuši, liela daļa pasaka, ka negrib tajā iet iekšā. Lielai daļai tas šķiet netīri, šī ir maza pilsēta, pēc tam tevi var aprunāt."

Varakļānu novada saraksta “Strādāsim kopā” Modra Vilkauša, sarakstu izveidoja divās dienās. Vilkauša ir domes deputāte, strādā Varakļānu novada muzejā, iepriekšējā domes sasaukumā bija priekšsēdētāja. Viņa nevēlējās veidot sarakstu, to martā teica arī deputātiem ar domu dot vietu jaunajiem. Tomēr arī viņu pamudināja startēt vēlēšanās ziņa, ka Varakļānos ir viens saraksts.

Arī Vilkauša, uzrunājot cilvēkus, saskārās ar to, ka nav vēlmes strādāt domē, īpaši uzņēmēji: “Man viens uzņēmējs pateica, tad man jāiesniedz deklarācija un tad man paprasīs, kur es ņēmu lieku tūkstoti. Tieši tādiem vārdiem pateica."

Arī finansējums nav tas, kas varētu ieinteresēt kļūt par deputātu. “Mums visi deputāti mēnesī saņem nedaudz mazāk nekā minimālo algu, visi kopā,” uzsver Justs.

Tas, ka sākumā tika iesniegts vēlēšanās tikai viens saraksts un daudzi nemaz nevēlas būt domē, Varakļānu novada priekšsēdētāja ieskatā, neliecina par to, ka novada teritorija un tās iedzīvotāju skaits ir par mazu un ka būtu jādomā par apvienošanos.

Modra Vilkauša, pašreizējā domes deputāte, kas startē no saraksta “Strādāsim kopā”, gan domā citādāk:

“Manuprāt, šīs pašvaldību vēlēšanas ir pēdējās tieši Varakļānu novadā, kā Varakļānu teritorijai.”

Atzīst bezspēcību bezdarba mazināšanā

Runājot ar iedzīvotājiem, vairākkārtīgi Latvijas Radio nākas dzirdēt, ka viņi vēlas, lai tiktu radītas darbavietas, jaunieši nebrauktu prom no novada un cilvēkiem uzlabotos dzīves līmenis. Tas uztrauc arī esošo Viļānu novada domes deputāti  Daigu Ceipinieci, kura, strādājot skolā, redz, ka ģimenēs situācija kļūst bēdīgāka.

“Skaisti rādām pa televīziju, cik skaisti mēs Latvijā dzīvojam, svinam baltos galdauta svētkus, ir lepni noklāti galdi. Protams, prezidentam mēs dodam labāko, bet aizmirstam to, ka šajā valstī dzīvo cilvēki, kuriem nav maizītei naudas,” saka Ceipiniece.

Lai gan arī šajās vēlēšanās Ceipiniece kandidē uz deputāta krēslu, deputāte atzīst, ka viņas spēkos nav mainīt šo situāciju.

“Es pati kā cilvēks varu atbalstīt konkrētu cilvēku, bet es nevaru mainīt to politiku, kas ir mūsu valstī. Pašvaldība ir ielikta rāmīti, un tu tajā rāmīti vari tikai darboties,” saka Ceipiniece.

Savu varas bezspēcību ietekmēt bezdarba līmeni un veicinot ekonomiskās situācijas uzlabošanos apliecina arī pašreizēja Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova: “Pašvaldība neko nevar. Ko mēs varam? Jā, lūdzu nāciet (uzņēmēji) sadarbojamies ar plānošanas reģionu. Visur, kur mēs varējam, piedalāmies. Esam Latgales zonā, ceram, ka atnāks."

Neraugoties uz domes norādīto bezspēcību, tomēr vēlēšanu sarakstu programmās var atrast interesantus solījumus, kā savu vēlētāju dzīvi padarīt krietni labāku, jo īpaši no jauno censoņu puses. Piemēram, Varakļānu novada saraksts “V55” raksta šādi: “Varakļānu novads strauji noveco, līdz ar to iespēju robežās un pat vairāk atbalstīt jaunu ģimeņu veidošanos, lai dzimstība atjaunojas vismaz pirmskara līmenī.” Pēc tam gan sarunas laikā atzīstot, ka šāds solījums nebija kārtīgi apdomāts. 

Jāteic, arī citos Austrumlatvijas novados ir dažāds šajās pašvaldību vēlēšanās iesniegto sarakstu skaits. Vismazākais tas ir Zilupē – divi saraksti, Aglonas ar astoņiem un Viļānu novads  ar septiņiem ieņem līdera pozīciju, apsteidzot pat lielos novadus, kā Rēzeknes un  Daugavpils novadu, kur iesniegti seši saraksti. Protams, visvairāk sarakstu ir Latgales lielajās pilsētās - Rēzeknē un Daugavpilī, tur vēlēšanu gaisotnē ir jūtama liela konkurence un cīņa par varas pozīcijām. Tomēr arī mazās pašvaldības spēj tikt līdzi lielajiem.

Vēlētāju aktivitāte gan lielākās teritorijās mēdz būt zemāka, aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās viskūtrākie bijuši tieši lielo Daugavpils un Rēzeknes novada iedzīvotāji - vien nedaudz vairāk nekā trešdaļa no balstiesīgajiem piedalījās vēlēšanās. Savukārt iepriekš pieminētajos, salīdzinoši mazākajos Viļānu un Varakļānu novados, vēlētāju aktivitāte bija krietni lielāka, sasniedzot pat pusi no balstiesīgajiem.