Uz savas biedrības dibināšanas ceļa Ūnijas ielas 9 iedzīvotāji nolēmuši stāties, kad bijušais pārvaldnieks paziņojis, ka apsaimniekošanas maksa tiks paaugstināta. Pārmetumi, kas tiek raidīti “Rīgas namu pārvaldnieka” virzienā, ir galvenokārt tie paši, kas visbiežāk neapmierina iedzīvotājus lielo namu apsaimniekotāju darbībā.
“Maksā, maksā bet nekas nenotiek. Iznāk tā, ka maksājam par divu rēķinu izrakstīšanu. Par atkritumiem, kanalizāciju, ūdeni un koplietošanas elektrību,” stāstīja mājas iedzīvotājs Andris.
Biedrības “Ūnijas 9” valdes priekšsēdētājs Renārs Aizsils stāstīja, ka ēkas jumts tecēja 5 gadus, pārvaldniekam tas bija zināms, taču tas neko nedarīja, ūdensvads bija “aizaudzis” un otrajā stāvā ūdens knapi pilēja.
Kaut gan mājas apsaimniekotājs vēl bijis “Rīgas namu pārvaldnieks”, iedzīvotāji paši ķērušies gan pie jauna ūdensvada izbūves, gan arī saveduši kārtībā nama ārējo sienu, ko vecais apmetums jau sen kā pametis. Vēlāk viņi nodibināja biedrību, un tagad apsaimnieko māju paši.
Tomēr Ūnijas ielas 9 nama iedzīvotāji nav pasargāti no "Rīgas namu pārvaldnieka" neizdarības. Uz zemes, kas piesaistīta kaimiņmājai, aug liels koks, kura zars balstās uz Ūnijas ielas 9 ēkas jumta, to bojājot.
Līkais koks aug “Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekotajā teritorijā, tādēļ biedrība Ūnijas 9 pirms diviem mēnešiem vērsusies tur. Taču “Rīgas namu pārvaldnieks” var izpildīt tikai tos darbus, kuriem mājas iedzīvotāji ir nodrošinājuši finansējumu. Šajā gadījumā runa varētu būt par dažiem simtiem eiro.
“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Viļuma pastāstīja, ka apsaimniekotājs var iekļaut nākamā gada mājas pārvaldīšanas tāmē izdevumus koka apzāģēšanai, un par to būs jālemj mājas iedzīvotājiem.
Grūti spriest, vai blakus mājas iedzīvotāji maz vēlēsies tērēt savu naudu, lai nozāģētu koku, kas dara skādi kaimiņu mājas jumtam, bet ticības procents – ļoti zems, norāda “4. studija”.
Ja Ūnijas ielas 9 nama iedzīvotāji grib ātrāk par nākamo gadu tikt vaļā no koka uz jumta, viņiem atkal ir jārīkojas pašiem. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žuka skaidroja, ka iedzīvotajiem būtu vispirms jāiegūst sertificēta arborista atzinums par to, vai ir iespējams iztikt tikai ar konkrētu zaru apzāģēšanu, lai tie nekaitētu nama jumtam.
Ja nama īpašnieks vēlas tomēr šo koku nocirst, ir nepieciešams būvvaldē iesniegt sertificēta būveksperta slēdzienu par to, ka šis koks tiešām bojā ēkas jumtu. Būvvalde izvērtēs, vai koka nociršana ir galējais variants, skaidroja Žuka.
