«Farmācijas neredzamā vara»: Kā nepārmaksāt par zālēm

Cilvēki zāles lieto vairāk un ik gadu arī par tām samaksā arvien vairāk, apliecina Zāļu valsts aģentūras statistika par patēriņu un aptieku apgrozījumu. Speciālisti uzsver – nozares spiedienam pārlieku iztērēties par zālēm vajag turēties pretī, salīdzinot zāļu cenas un arī jautājot pēc zālēm ar līdzīgu sastāvu, kas var būt lētākas. 

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka oriģinālzāļu  iepakojuma cena vidēji ir teju divkārt lielāka. Pēc 2015. gada datiem, ģenērisko zāļu vidējā cena bija 4,08 eiro, oriģinālzāļu iepakojuma vidējā cena – 9,76 eiro. 

To, ka pacienti bieži pērk ne to lētāko, apliecina kompensējamo zāļu apmaksas statistika. Pērkot zāles, kas ir dārgākas par references cenu, pacienti pērn no sava maka samaksājuši 23 miljonus eiro. Pērkot arī lētākas zāles, šo naudu varēja arī neizdot. Speciālisti atzīst, ka dažkārt medikamentu blakus parādību dēļ ne visiem lētākās zāles der. Tomēr daudzi vienkārši nezina, ka var iztikt bez šīs piemaksas no sava maka.

Pensionāre Māra Grigule LTV stāstīja, ka zāļu cenām seko un pamana zāļu atšķirības pat vienām un tām pašām zālēm dažādās aptiekās. Taču arī vienā un tajā pašā aptiekā zāles ar vienādu aktīvo vielu un attiecīgi to pašu iedarbību var maksāt atšķirīgi. Un Māra tam pievērš uzmanību un aptiekā jautā pēc zālēm ar tādu pašu sastāvu, kas maksātu lētāk.

Dārgākas parasti ir tā sauktās oriģinālzāles - zāles, kas ar konkrēto iedarbību pirmās parādījušās tirgū. Bet ar laiku tādas sāk ražot citi un, lai izkonkurētu pirmās – pārdod tās lētāk. Tās sauc par ģenēriskajām zālēm.

Un līdzīgi, lai ietaupītu naudu, jāseko līdzi, arī pērkot valsts kompensētās zāles, jo valsts finansē tikai tik daudz, cik maksā lētākās no konkrētajām vienas iedarbības zālēm jeb tā saukto references cenu.

“Viennozīmīgi pacientam ir jārunā, ir jāsaka, ka viņš gribētu izvēlēties kaut ko lētāku, un ārsta receptē arī var norādīt, vai viņš atļauj aizvietot vai ne, vai mēs varam rīkoties,” norādīja Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.

“Bet izvēloties, pieņemsim, recepšu zāles, tad mēs skatīsimies, ja ir pieejams kaut kas lētāks, noteikti farmaceits arī ieteiks kaut ko lētāku. Ja tās ir bezrecepšu zāles, tad pacientam ir jāpasaka, kāda ir problēma, un tad piemeklēs to vajadzīgo, izejot no pacienta vēlmēm, simptomiem un finansiālajām iespējām,” sacīja Ritene.

Farmaceiti arī mudina nepirkt lieki. Speciālisti ir novērojuši, ka cilvēki zāles lieto pārāk daudz un bieži vien nopērk arī to, ko nemaz nelietos.

Latvijas Farmaceitu biedrība pirms dažiem gadiem rīkoja kampaņu, lūdzot nodot neizlietoto zāļu iepakojumus, un secinājumi nebija iepriecinoši.

“Redzot tās kaudzes, ko mums atnesa  - un kas tik tur viss nebija, un pilnīgi jauni medikamenti, tai skaitā stipri dārgi kompensācijas sistēmas ietvaros iegādāti -, mēs arī vērsām ministrijas uzmanību uz to, ka ir jāveido kāda sistēma, kā mēs varētu šo kritiskumu palielināt, ko pacients lieto, kāpēc viņš lieto un kā viņš lieto,” pastāstīja  Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

“Tā kā, jā, mēs dažkārt tērējam ne tikai savu naudiņu, bet arī valsts naudiņu lieki,” piebilda Blumfelde. 

Nevarot noliegt, ka nekritiskums ir arī reklāmas ietekmē, tādēļ farmaceitu pārstāve aicināja izvērtēt vajadzību pēc kāda konkrēta medikamenta. Un ne vienmēr veselības uzlabošanai ir vajadzīgas tieši zāles, svarīgs ir arī dzīvesveids.

2 komentāri
Martins Kapickis
Par zālēm mērķtiecīgi pārmaksāt nedrīkst, bet ir viena problēma par kuru VM nav atklāta.Tā iet sabiedrības "bļāvēju" pavadā, jo diemžel tagad ir viņu triumfa laiks. Problēma ir tajā, ka ģeneriskie medikamenti nav tikpat efektīvi cik orģinālie. Tas nettiecas uz visiem medikamentiem, bet kopumātā šis apgalvojums ir patiess. Pirms gadiem 10, kad nebija tik populistiskas ministrijas, jau tad slimnīcas bija spiestas iepirkt lētāko medikamenta variantu (to nosaka iepirkuma noteikumi). Šie medikamnti, bija jālieto lielākā devā, lai sasniegtu terapeitisko līmeni. Kopumā ekonomiskais ieguvums bija minimāls. Es runāju par Indijā ražotiem medikamentiem, no kuriem daļa jau vairs netiek reģistrēti. Tas pats notiks arī ar "lētajiem analogiem". Lai cik drausmīgi izklausītos tā " farmācijas neredzamā vara" , mēs dzīvojam laikā, kad dzīvildzes kvalitāti nodrošina medikamentu kvalitāte nevis sociāli saukļi. Tā nav patiesība, ka pērkot lētāk ir tikpat labi. Pat veļas knaģi lētāk ir sliktāk. Nemāniet sevi
Lolita Slišāne
Kā nepārmaksāt par zālēm? Pie izdevības iegādājieties tās kaimiņvalstīs. Manam pusaudzim izrakstīja zāles, kuras Latvijā maksā ap 60 eiro. Daktere zināja teikt, ka Lietuvā - ap 30 eiro. Un te jau vairs nav runa par dažu eiro starpību. Dēlam bija nepieciešami 5 iepakojumi. Lieki piebilst: pat speciāls brauciens uz Lietuvu tikai pēc zālēm atmaksājās ar uzviju.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti