Deputāts atzina, ka vairākos gadījumos komisijā tiek tērēts laiks, aicinot uz to cilvēkus, kuri būtībā par lietu neko nevarot pateikt. "Daudz laika mēs tērējam, lai vienkārši organizētu darbu," sacīja Judins.
Vienlaikus Saeimas deputāts atzina, ka komisijas darbības laikā ir gūta papildu informācija un vairāki jautājumi "oligarhu lietā" kļuvuši skaidrāki. Cerams, ka janvārī komisija varēs sekmīgi noslēgt darbu ar ziņojumu par "oligarhu lietas" izpētē secināto.
"Uzskatu, ka komisijai bija jēga. Teiksim tā – secinājumi būs," teica Judins.
Jautāts, kas ir svarīgākās komisijas darbā līdz šim gūtās atziņas, Saeimas deputāts pauda, ka ir vairākas atziņas. Viena no problēmām – slikta sadarbība paša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iekšienē, jo atsevišķas struktūrvienības informācijas apmaiņā sadarbojas nepietiekami.
Tāpat ļoti slikta sadarbība, pēc komisijas pārstāvja teiktā, esot starp KNAB un Ģenerālprokuratūru, kā arī valsts pārvaldes institūcijām. "Konkrēts gadījums – KNAB četras reizes lūdza Valsts kontroli sniegt palīdzību veikt revīzijas un četras reizes dabūja pieklājīgas atbildes, ka nekas nenotiks. Četras reizes – tas ir par daudz," sprieda Judins.
Pēc viņa domām, ja KNAB vajadzīga palīdzība, tad ikvienai valsts institūcijai būtu goda lieta to sniegt iespējami ātri un kvalitatīvi.
"Šeit ir četri mēģinājumi pierunāt strādāt," teica komisijas pārstāvis.
Tāpat, pēc Judina sacītā, saskatāmas vairākas problēmas normatīvajos aktos. Tādēļ būtu nepieciešami labojumi likumos.
Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
