Jelgavā soda, Rīgā atgaiņājas – kā policija reaģē uz video ar šoferu pārkāpumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Policija aicina sabiedrību nerīkot linča tiesas sociālajos tīklos, liekot tur bildes un video, bet, ja ir kāda informācija par iespējamiem pārkāpumiem, vērsties pie likumsargiem. Taču LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā tikai viena no četrām policijas nodaļām reaģēja uz satiksmes noteikumu neievērošanu, kas bija nofilmēts un iesniegts policistiem.  

Jelgavā sods ir saņemts

Raidījuma žurnālistu pastrādātais un fiksētais pārkāpums Jelgavā – kādā krustojumā, nevienu neapdraudot, auto nogriezās pa labi pie sarkanā luksofora signāla.  Sods par šādu pārkāpumu ir līdz 140 eiro un 4 soda punktiem.

Video iesniedza Valsts policijas Zemgales reģiona Jelgavas nodaļā, kur gan painteresējās, vai “šis auto kaut ko jums izdarījis”, bet iesniegumu pieņēma un drīz vien pārkāpējam – auto īpašniekam - uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi atnāca aicinājums ierasties pie policijas inspektora Aigara Tutiņa, kurš pārkāpējam parādīja video un izskaidroja situāciju. Tiesa, viņš arī atklāja iesniedzēja vārdu.

Kādu brīdi pārkāpējs taisnojās, ka video jau īsti labi nav saskatāms mašīnas numurs, kas tā arī ir, un arī gluži skaidri viņš neatceras, vai bijis konkrētajā krustojumā, bet policists atgādināja, ka iesniegumā auto numurs ir norādīts, un, ja vajadzēs, atradīs arī pilsētā kameras, kur numurs redzams skaidri.

“Es izpildu savas darbības, kas man jāizpilda ir, jums ir tiesības aiziet tiesā, apstrīdēt, ņemties, saukt ārā šo cilvēku, konsultēties,” sacīja inspektors.

“Tas arī viss! Es viņam nevaru pateikt – “ej gulēt!”. Jūsu variants, nepiekrist – ņemties, jums tiks sastādīts protokols,” paziņo policists.

Un tiešām, atnāca protokols, bet inspektors gan pārkāpēju pažēloja un maksimālā soda vietā noteica 50 eiro soda naudu. Vēlāk Jelgavas inspektors arī e-pastā informēja sūdzības iesniedzēju, ka vainīgais ir atrasts un sodīts.

Rīgā Valsts policijā iesniegums mistiski pazūd

Rīgā pastrādātais un fiksētais pārkāpums - uz Zemitāna tilta auto neatļauti brauc pa sabiedriskā transporta joslu.  Sods par to var būt 40 eiro un 1 soda punkts.

Valsts policijas Teikas iecirknī policisti ieteica braukt uz Gaujas ielu vai arī sūdzību ar video nosūtīt uz e-pastu [email protected], ko “Aizliegtais paņēmiens” arī izdara, taču pēc ilgas gaidīšanas ne ziņotājs, ne pārkāpējs no policijas nekādu ziņu nesaņēma.

Kad, jau kā žurnālisti, interesējas, kur pazudis iesniegums, Rīgas reģiona pārvaldes kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs stāstīja, ka

“pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu pēc šo iesniegumu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu mēs neatrodam”.  

Pumpurs stāstīja, ka policijā “ir pārbaudīti visi e-pasti iespējamie, jūsu norādītais un arī citi e-pasti, uz kuriem varēja tikt nosūtīta šī informācija, mēs šādu iesniegumu neatradām”. Un sūtījums vairs nav atrodams, jo vecākās ziņas programma automātiski izdzēšot.

Cēsīs nereaģē, jo nav svarīgi

Cēsīs žurnālisti novietoja auto neatļautā vietā Rīgas un Raiņa ielas krustojumā. Sods par šādu pārkāpumu ir 40 eiro.

Cēsu pašvaldības policija sūdzības iesniedzēju aicināja izmantot viņu mobilo aplikāciju, kurā var aprakstīt pārkāpumu un pievienot foto un video. Iesniedzējam arī solīja atbildi turpat aplikācijā.  

Raidījuma komanda iesniegumu iesniedza caur aplikāciju, bet policija nereaģēja mēnesi, un tad iesniedzējs kārtības sargiem zvanīja pats, bet saņēma atbildi, ka šī lieta vairs nav aktuālo lietu sarakstā – tātad, droši vien, ir atrisināta. Bet konkrētāk iesniedzējam neko pastāstīt nevarēja, nevarēja arī pateikt, vai pārkāpējs sodīts, jo “informācija ir konfidenciāla”. 

Taču “Aizliegtā paņēmiena” pārkāpējs pārliecinājās, ka soda nav. Tā arī nesagaidot nekādu reakciju, raidījums, atklājot visas kārtis, vērsās pie Cēsu pašvaldības policijas priekšnieka Mārtiņa Jēgera, kurš atzina -  

tika izvērtēts, vai pārkāpums ir būtisks, vai tas būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un, “ņemot vērā to, ka tas tā nebija, tad lieta tika izbeigta”.

Bet “ir ļoti daudz pārkāpumu, par kuriem noteikti mēs sodītu", un “jāziņo noteikti būtu par visiem, labāk lai iedzīvotājs noziņo, un tad mēs izvērtēsim, cik tas būtiski, nekā iedzīvotājs neziņo tikai tāpēc, ka viņš netic vai domā, ka nav jēgas”, sacīja Jēgers.

Rīgas pašvaldības policija nereaģē un atrunājas, ka nesazvanīja 

Rīgā pie kāda būvniecības preču veikala raidījuma komanda neatļauti novietoja auto invalīdu stāvvietā, fiksēja to un vērsās Rīgas pašvaldības policijā, izmantojot mobilo aplikāciju. Sods par šādu pārkāpumu – 55 eiro.

Pēc dažām dienām iesniedzējs jau saņēma atbildi, ka sākta pārbaude, un lūgumu nosūtīt kontaktinformāciju liecību saņemšanai un videofailu uz e-pastu [email protected]. “Tikai ar Jūsu atbalstu izdosies pierādīt Jūsu redzēto pārkāpumu, pretējā gadījumā lietas ierosināšana būs jāatsaka,” rakstīja pašvaldības policija.

Viss prasītais arī nosūtīts, bet atbilde nesekoja. Raidījums arī Rīgas policistiem atklāja, ka tas bija eksperiments, un Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenajam speciālistam Deinam Milleram jautāja, kur palika lieta.

Millers skaidroja, ka policisti uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas devās uz notikuma vietu, bet pārkāpēja auto jau bija prom, tāpēc iesniedzējam sūtīts lūgums pēc papildu informācijas. Ar saņemtajiem fotoattēliem nepietiekot, bet mēģinājumi sazināties ar iesniedzēju pa telefonu esot bijuši neveiksmīgi, stāstīja Millers. Zvanīts esot vairākas reizes, bet neviens necēla. Kāpēc nav rakstīts uz iesniedzēja e-pastu, policists īsti paskaidrot nevarēja.

Taču apgalvojumus par zvanīšanu mūsdienās pārbaudīt ir elementāri, un nekādu zvanu no policijas iesniedzējs patiesībā nesaņēma.

Ceļu policija vērtē prioritātes; tiesnesis mudina fiksēt pārkāpumus

Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzina, ka mazāk nozīmīgu pārkāpumu izmeklēšanā ieguldītais darbs varbūt neatmaksājas, kad policijai “varbūt būtu daudz nopietnāki, svarīgāki uzdevumi rupju pārkāpumu fiksēšanā”, [..] “tas resurss būtu jāvērš uz tiem likumpārkāpumiem, kas apdraud sabiedrības drošību krietni vairāk nekā kaut kādi atsevišķi šādi gadījumi”.

Taču video un foto var palīdzēt fiksēt arī citus pārkāpumus, ne tikai ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, bet, piemēram, aplokšņu algu maksāšanu un citas lietas.

Zemgales apgabaltiesas tiesnesis, Latvijas Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš aicina cilvēkus nevairīties izmantot jaunās tehnoloģijas, ja tas var kalpot par pamatu taisnības noskaidrošanai vai taisnības parādīšanai.  

“Ja cilvēks pamana likumpārkāpumu, viņam ir jāziņo par to, ņemot vērā, ka šobrīd faktiski katram ir [..] mobilie telefoni, kas aprīkoti ar videokamerām un fotoaparātiem,” sacīja Siliņš.

Pēc Siliņa teiktā, video un foto izmantošanu atbalsta arī tiesneši, jo “videoierakstā fiksētais jau ir objektīvs un nemainīgs, atšķirībā no liecinieku liecībām, liecinieks var aizmirst, sajaukt kaut ko, iztēloties to, kas nav noticis, taču tas, kas ir fiksēts videoierakstā, paliek nemainīgs gan gadu, gan divus gadus pēc tam”.

“Privātpersonai nevajadzētu uztraukties par to, vai to varēs izmantot kā pierādījumu vai ne, jo privātpersonai primārais jau būtu fiksēt jebkādiem šiem līdzekļiem, kas ir viņas rīcībā, protams, runa ir par likumīgiem līdzekļiem. Nedrīkstētu iet citās telpās, kas nav šai personai pieejamas, un tamlīdzīgi, bet es domāju, runa ir par tādiem notikumiem, kas norisinās publiski pieejamās vietās, sabiedriskās vietās. [..] Vai varēs izmantot, vai nevarēs izmantot, tas jau ir pēc tam vērtēšanas process, ne katrā gadījumā varbūt varēs izmantot, bet es domāju, ka pietiekoši daudzos gadījumos arī šādu informāciju papildus varēs izmantot un tā palīdzēs viennozīmīgi saprast to, kas ir noticis,” sacīja tiesnesis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti