Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirms vairākiem mēnešiem kopīgā braucienā izmeklēja situāciju ar sabiedrisko mediju pieejamību pierobežā. Cilvēki tur sūdzējās, ka televīziju nevarot uztvert. Tādēļ deputāti skatījās, kā šo problēmu risināt.
Teorētiski bezmaksas virszemes televīziju var redzēt gandrīz visur – 99,6% Latvijas teritorijas. Taču jautājums ir par to, vai praktiski šis signāls ir uztverams. Antenas, vadu stāvoklis, novietojums un citas tehniskas lietas var būt par iemesliem, kāpēc televīziju nevar redzēt.
Tomēr ir arī tā sauktie baltie plankumi, kur televīziju nevar redzēt. Lai šo pārklājumu uzlabotu, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs piedāvāja no saviem līdzekļiem ieguldīt 1,4 miljonus, lai līdz aptuveni 2018.gadam uzceltu divus jaunus apraides mastus Viļakā un Krāslavā, kā arī vēl dažas stacijas uzlikt esošajos mastos citur Latvijā. Tad televīzijas pārklājums būtu tuvāk 100%. Par to, cik tās ir mājsaimniecības, informācijas nav.
Par infrastruktūru atbildīgais Latvijas valsts radio un televīzijas centrs pie deputātiem jau gāja ar papildinātu piedāvājumu – sešas raidstacijas visā Latvijā. Tādējādi tiktu atrisinātas gan Latgales apraides problēmas, gan arī dotu jaunas iespējas – nodrošinot nevis piecus, bet desmit kanālus bezmaksas apraidē un ļaujot Latvijas televīzijai raidīt HD kvalitātē. Tam gan būtu vajadzīgi deviņi miljoni eiro un pēc staciju aprīkošanas – vēl pusmiljons eiro ik gadu.
Tātad ieguvumi vairāki – gan vairāk vietās redzams, gan tehnoloģiskā attīstība.
“Varam darīt mazāk, bet mēs uzskatam, ka tas nav prātīgi, tas nav lietderīgi. Mēs kā platformas īpašnieks sakām – nedariet tā, jo tad nu gan nav jēgas. Gan no frekvenču plānošanas viedokļa, gan kopējo ieguvumu viedokļa, mēs sakām, ka šis būtu tas lietderīgākais. Un tā naudas starpība pret to ieguvumu, kas ir tas nākamais lēciens, ir pavisam cits,” skaidroja centra vadītājs Jānis Bokta.
LVRTC uzsver, ka kaimiņvalstīs jau šobrīd ir vairāk bezmaksas kanālu virszemes apraidē, nekā Latvijā un tieši virszemes apraide ir vienīgā bezmaksas televīziju iespēja skatītājiem.
Lai gan tas ļautu pārraidīt 10 kanālus, bažas ir par to saturu. Turklāt valstij šī apraides uzlabošana izmaksātu 426 000 eiro no 2018.gadā, kad bija plānots šīs investīcijas pabeigt.
Uz to norāda arī Nacionālās apvienības deputāta Ritvara Jansona teiktais: "Piedāvātais variants par pārklājuma tīkla paplašināšanu Latvijā ir ļoti labs, bet tajā pašā laikā ļoti dārgs.
Līdz ar to, komisijas deputātiem radās jautājumi, vai būs atbilstoši televīzijas kanāli, kuri stiprinās Latvijas informatīvo telpu, un vai komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem būs stiprs saturs."
Satura jautājums bezmaksas virszemes apraidē šobrīd ir vissāpīgākais, atzīst Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. TV3 un LNT no bezmaksas apraides jau ir aizgājuši, savukārt no citiem kanāliem intereses neesot.
Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē arī atgādina, ka apraides uzlabošana Latvijā kopumā prasīs arī daudz vairāk naudas un ieguldījumus saturā.
“Tie ir divi dažādai jautājumi, it kā kopsaucējs ir, bet tās lietas ir saliktas vienā maisā,” saka NEPLP loceklis Ivars Zviedris.
Deputāti jauno piedāvājumu uztver piesardzīgi, atzīstot, ka viss atduras pret naudu, lai gan vilinošs šķiet arī tehnoloģiju progress.
Veikt šo analīzi un, balstoties uz LVRTC un Satiksmes ministrijas piedāvātajiem tehnoloģiju risinājumiem, izvērtēt satura attīstības iespējas, deputāti uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei kopā ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļu līdz 1.janvārim.
Bet kamēr šie risinājumi top, Latgale paliek bez skaidra piedāvājuma un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs neslēpj, ka nevar solīt ka pilnīgi visur sabiedrisko televīziju redzēs jau nākamgad.
“Ja nav visur iespējams būt sabiedriskajai televīzijai, tad ar mediju fonda atbalstu ir iespējams atbalstīt komerciālo mediju saturu. Kas attiecas uz tīkla paplašināšanu kontekstā ar saturu – tad šis kompleksais risinājums varētu būt gatavs tikai 2019. gadā,” atzīst Jansons.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītājs Jānis Bokta atzīst – līdz 2018.gadam torņus vairs noteikti neizdosies uzbūvēt: " Līdz 2018.gadam jau šodien būtu pietiekami izaicinoši [uzbūvēt mastus]. Atrast vietu, uzbūvēt, aprīkot, notestēt un palaist. Bet situācija jau nav jauna radusies. Šādi ir valsts dzīvojusi jau gadus divus, trīs un piecus. Šeit ir vienkārši izšķirošs lēmums – vai mums ir katrs zemes kvadrātmetrs svarīgs vai nav."
Tikmēr vienošanās par Latvijas Radio apraides uzlabošanu jau ir panākta. Sabiedriskā radio izplatīšanas tīkla paplašināšanai valsts budžetā paredzēti aptuveni 70 000 eiro, kas tiks ieguldīti stacijās Daugavpilī, Dundagā, Mālē, Piedrujā un Dagdā.
Kāda ir pašreizējā situācija un kādi ir iespējamie risinājumi apraides nodrošināšanai, Latviajs Radio raidījumā "Aktuālā intervija" skaidro Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs:
