Jauno HIV gadījumu skaits aug, taču valsts plāna infekcijas ierobežošanai nav

Šodien, 1.decembrī, ir Pasaules AIDS diena, un šajā dienā nevalstiskās organizācijas atgādina: HIV var skart ikvienu, tāpēc aicina pārbaudīties. Tāpat arī norāda, ka, lai arī Latvijā aug jauno inficēšanās gadījumu skaits, valstī jau vairākus gadus nav politikas plānošanas dokumenta attiecībā uz HIV ierobežošanu.

Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo ap piecarpus tūkstošiem HIV inficētu cilvēku, taču reālais skaitlis varētu būt divas reizes lielāks.

Latvija "melnā" topa otrajā vietā 

Katru dienu ziņu – "jums ir HIV" – Latvijā saņem viens vai divi cilvēki. Gadā ir aptuveni 400 jaunu gadījumu, taču pēdējos gados šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Līdz šim Eiropas valstu vidū Latvija jauno gadījumu skaita ziņā ieņēmusi otro vietu, Igauniju atstājot pirmajā. Taču kaimiņzeme spējusi pa gadiem mērķtiecīgi mazināt līkni, bet Latvijā tā tikai augusi. Tāpēc ir bažas, ka nākamgad atklāsies, ka mūsu zeme ieņems melnā topa pirmo vietu.

"Igauņiem tas inficēšanās stabiņš iet uz leju, un mums iet uz augšu, un mums ir šķērīte šobrīd. Igauņiem ir 20 uz 100 000 iedzīvotājiem, mums ir 19,8. Igauņiem ir tā, ka, testējot vairāk, ar katru gadu atklāj mazāk gadījumu. Mums ir tā, ka, testējot mazāk, atklāj arvien vairāk.

Tā kā, ja mēs vairāk testētu, tad es pat baidos par tiem reālajiem cipariem," teica Rīgas Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte.

Infekcija ne tikai narkomāniem

Līdzīgi kā citur pasaulē Latvijā pirmie HIV inficēšanās gadījumi bija homoseksuālu vīriešu vidū, bet 90.gados infekcija sāka strauji izplatīties tieši starp narkotiku lietotājiem, pīķi sasniedzot 2001.gadā, kad ik dienu trim cilvēkiem atklāja HIV. Togad strauji ieviesa profilakses pasākumus, un nākamajos gados gadījumu skaits kritās.

"Bet tā ir vēsture. Mums tiešām jāpārkāpj pāri mītam, ka tā ir narkomānu vai geju puišu infekcija. Jo no 2008.gada Latvijā vadošais ceļš, kā notiek inficēšanās, ir heteroseksuāli dzimumkontakti. Tās, kas inficējas šādā veidā, vairāk ir jaunas sievietes reproduktīvajā vecumā," atzina Ķīvīte.

Piemēram, vairākos gadījumos jaunās sievietes tikušās ar puišiem, kas kādreiz lietojuši narkotikas, un inficējušās.

Nereti savu HIV statusu viņas uzzina, stājoties grūtniecības uzskaitē. Taču citas meitenes un puišus šajā ļoti lielajā cilvēku grupā aizsniegt ir grūti, jo daudzi neiedomājas, ka šī infekcija var skart viņus, un tā arī ilgi noris bez simptomiem.

Valstī nav plāna HIV ārstēšanai

Liela problēma ir tā, ka valstī nav politikas plānošanas dokumenta attiecībā uz HIV prevenciju un ārstēšanu.

"Jā, ir tāda sajūta, ka HIV infekcija ir tādā pabērna lomā palikusi," stāsta Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace

un norāda, ka HIV infekcija ir pieminēta vienīgi 2014.gadā izdotajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs kā piektā prioritāte, un šajā dokumentā par to ir ļoti maz.

"Un šajās pamatnostādnēs ir arī rakstīts, ka Veselības ministrija strādā pie jauna HIV, hepatītu, seksuāli transmisīvo infekciju izplatības ierobežošanas plāna, kas līdz šim nav tapis, un tad ir jautājums, kāpēc tas ir tā," teica Upmace.

Iepriekšējais plāns bija uz pieciem gadiem – līdz 2013.gadam. Tajā bija noteiktas mērķa grupas, valsts un nevalstiskā sektora atbildība un indikatīvie rādītāji, kas jāsasniedz.

"Ja mums šāda plāna nav valsts līmenī, manuprāt, šī plānošana bremzē mūsu stratēģijas, prevenciju, ārstēšanu. Mēs tā fragmentāri darbojamies. Mums nāk jauni ministri, mums visu laiku kaut kas mainās, bet šī pārmantojamība ir ļoti vāji nodrošināta," uzskata Upmace.

Arī Ķīvīte no Rīgas Stradiņa universitātes politikas dokumenta trūkumu nosauc par lielu akmeni Veselības ministrijas lauciņā.

"Respektīvi, mums valstī nav dokumenta, kur būtu skaidri paredzētas prioritātes HIV jomā, kas ir tas, ko gribam sasniegt, kas ir tie pasākumi, ko valsts atbalsta, kur valsts atbalsts būtu sistemātisks, nepārtraukts. Jo tikai šādā veidā iespējams to infekciju ierobežot," piebilda Ķīvīte.

Veselības ministrijā plāns top

Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane savukārt stāsta, ka plāns top un apkopoti dažādu speciālistu viedokļi.

"Tas ir ne tikai HIV, bet visu transmisīvo infekciju izplatības ierobežošanai. Tas ir HIV, C hepatīta un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanai.

Un mums ir sagatavots apkopojums ar veicamajiem pasākumiem, nepieciešamo finansējumu un pamatojums šiem pasākumiem.

Mums ir nepieciešams izrunāt ar ministrijas vadību, sadarbības partneriem, lai tad varētu dokumentu tālāk virzīt," teica Feldmane.

Politikas plānošanas dokuments varētu būt gatavs ātrākais nākamā gada vidū. Pēdējos gados Latvijā nav bijis šāda plāna, jo, kā ministrijā skaidro, plāni saistās ar jaunām politikas iniciatīvām, paredzot to ieviešanai naudu, taču ilgākā laika periodā nav bijis papildu finansējuma.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti