Jaunie zinātnieki promocijas darbos pēta Latvijā aktuālos jautājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ceturtdien septiņi jaunie zinātnieki prezentēs savus pētījumus Latvijas Universitātē. Promocijas darbu temati ir gana dažādi, tostarp par komunikāciju, prozu un literatūru, ģeoloģiju, uzņēmējdarbību, un šogad pirmo reizi arī par jurisprudenci. Šādu pasākumu Latvijas Universitāte rīko jau 11. gadu.

Pēta Latviešu sieviešu prozas darbus

Latviešu pērnā gadsimta literatūrā dominējušas maskulīnas īpašības. Vienlaikus 20.gadsimtā attīstījās feminisma kustības visur pasaulē, un arī latviešu literatūrā sevi pieteica vairākas visiem zināmas rakstnieces kā, piemēram, Anna Brigadere, Aspazija un citas. Latviešu sieviešu prozas darbus promocijas darbā pētījusi topošā doktorante Marija Semjonova: „Mans darba nolūks ir sniegt balsi sievietēm, kuras rakstīja konkrētā laika posmā, kā to darīja vīrieši, bet dažādu apstākļu dēļ, arī dzimtes dēļ, netika iekļautas klasiskajā literārajā paradigmā. Savā darbā esmu iekļāvusi arī reprezentatīvus autorus jeb tādus, kurus mēs varam redzēt un pazīstam. Piemēram, no latviešu literatūras tā noteikti būtu Brigadere.”

„Dievs. Daba. Darbs.” ir Brigaderes triloģija, kurā iedziļinājusies jaunā zinātniece. Izlasot gan šo darbu, gan Aspazijas „Zila debess, zelta mākoņi” un citus, - tapis skaidrs, ka pagājušajā gadsimtā sievietes identitāti veidojis tieši darbs, bet jau Atmodas laikā liela nozīme bija neatkarībai, ideoloģijai.

„Latviešu literatūras pieredzē diezgan iespaidīgs darbs, manuprāt, ir Gundegas Repšes „Sarkans”, ko es arī iekļāvu darbā, - tas ir 1998.gads. Tur tā sievišķā audzināšana sevī vairs netiek saistīta ar kaut kādu praktisko. Caur darbu sieviete top par sievieti, šeit drīzāk caur ideoloģiju un ideoloģijas apzināšanu sevī. Viņai karmīnsarkanā krāsa, kas ir Latvijas karoga krāsa, - tā viscaur tekstam parādās, un caur šo krāsas simboliku viņa veido savu sievišķo identitāti,” stāsta Semjonova.

Jaunā literatūras zinātniece novērojusi, ka arī pašlaik sievietes tēls literatūrā sevi izzina, pretstatot pasaulei un tam, kas aktuāls sabiedrībā.

Rakstot darbu, dodas uz purviem

Dabas zinātnēs jaunais doktorants Jānis Karušs, rakstot promocijas tēzes, devies arī uz purviem veikt urbumus, lai iegūtu informāciju par kūdru un citiem nogulumiem. Pētījuma praktiskajā daļā viņš pielietojis radiolokācijas metodi, ar īpašu ierīci iegūdams informāciju par nogulumiem purvos bez vajadzības urbt.

Plašāk par savu promocijas darbu un ģeoradaru stāsta Karušs: „Iekārta pati izstaro elektromagnētiskos viļņus, kas atstarojas dažādu grunts slāņu robežās. Principā mēs varam iegūt informāciju par to, kas atrodas zem zemes, pat nepielietojot urbšanu. Metode tiek veiksmīgi izmantota gan kūdras, gan citos pētījumos.”

Jaunais doktorants nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā nav derīgo izrakteņu, jo arī kūdra nāk no zemes dzīlēm un tai ir dažādi pielietojuma veidi.

Viņš arī redz savam darbam praktisko pielietojumu: „Kāpēc tas būtu Latvijai nepieciešams? Pirmkārt, ieviešot modernās tehnoloģijas, izpētes process tiek padarīts efektīvāks un arī lētāks. Mūsdienās, ņemot vērā to, ka ir liels uzsvars likts uz to, ka mums ir jācenšas taupīt resursus, tad tas ir diezgan loģisks solis, manuprāt. To var darīt daudz smalkāk, nekā veikt neskaitāmus urbumus, lai dabūtu to pašu informāciju.”

Pēta procesus Latvijā

Pasākuma organizatore Ligita Liepiņa informē, ka jaunie zinātnieki savus darbus plašākai publikai piedāvā jau 11.gadu. Zinātnes kafejnīcai izvēlēti tieši tie temati, kas saistīti ar Latviju. „Liela pētījumu daļa ir par mūsu valstī notiekošajiem procesiem, arī dabu un cilvēkiem. Šajā reizē mēs nolēmām, ka ir jārāda pētījumi par Latviju. Visu doktoru darbu tēmas ir saistītas ne vien ar Latvijā, bet visā pasaulē aktuālām tēmām,” stāsta Liepiņa.

Šogad ir pētījumi gan komunikācijas, gan prozas un literatūras, tāpat dabas, matemātikas, uzņēmējdarbības un citās disciplīnās.

Pirmo gadu tiks pārstāvēta arī jurisprudences zinātne. Jaunais zinātnieks Jānis Kubilis aplūkojis Latvijas deliktu tiesību modernizācijas galvenos virzienus.

Iepriekšējā Latvijas Universitātes rīkotajā konferencē prezentēti pētījumi par gaismu, raugoties uz to gan no dabas zinātnes, gan humanitāro un teoloģijas zinātnes perspektīvas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti