Mediju pratības būtība ir spēja kritiski uztvert informāciju. ES dalībvalstu izglītības ministri sanāksmē Briselē paredzējuši vienoties, ka turpmāk dalībvalstīm vairāk jāpievēršas savu iedzīvotāju izglītošanai tieši mediju lietošanā, lai atšķirtu faktus no maldiem un propagandas.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, partijas "Vienotība" deputāte Lolita Čigāne skaidro, ka mediju pratības lomas palielināšana izglītībā ir vajadzīga, jo mediju vide būtiski mainās.

"Mēs redzam, ka ievērojamu vietu ieņem šobrīd internetā iegūstamā informācija un interneta mediji. Jauni cilvēki iet vēl soli tālāk. Viņi ļoti bieži dzīvo no informācijas, ko viņi atrod "youtube.com" vietnē. Šī ir vietne, kur jebkurš var ievietot jebkādu informāciju. Mēs arī no sarunām ar jauniem cilvēkiem redzam, ka bieži vien viņi ņem par pilnu to, ko kāds ir uzfilmējis savā dzīvojamajā istabā un pasniedzis pietiekami ticamā veidā.

Tāpēc arī cilvēkiem - un īpaši jauniem cilvēkiem - ir pilnīgi citādāk jāspēj atfiltrēt tā informācija, kas viņiem der, un tā informācija, kas viņiem neder," uzskata Čigāne.

VISC vadītājs Guntars Catlaks stāsta, ka Latvijas skolās sava vieta kritiskajai domāšanai ir jau kopš neatkarības atgūšanas, īpaši saistībā ar pretrunīgu vēstures faktu interpretāciju un spēju atšķirt faktu no viedokļa.

Catlaks uzsver, ka Eiropai mediju zināšanas un kritiskā domāšana ir īpaši sāpīgs jautājums, jo internets ir vieta, kur pēdējā laikā radikāļi sekmīgi meklē domubiedrus un jaunus bandiniekus teroristu tīklam.

"Tas, ka šis jautājums ir kļuvis par mediju pratību plašākā nozīmē, ietverot kritisko domāšanu, ir pēdējās desmitgades laiks, kas ir tieši saistīts ar interneta attīstību, sociālajiem medijiem un elektroniskajiem medijiem. Līdz ar to pēdējos gados Eiropā, un it īpaši tas ir kļuvis par Eiropas mēroga jautājumu kopš pagājušā gada notikumiem Parīzē un citur Eiropā, Eiropas kontekstā mediju pratība aizvien vairāk tiek uzlūkots kā drošības jautājums," noteica Catlaks.

"Piemēram, tā pati tā sauktā "Islāma valsts" - viņi salīdzinoši ar tādiem jauniem cilvēkiem pievilcīgiem video diezgan sekmīgi rekrutē arī jaunus cilvēkus Eiropas Savienībā," piebilda Čigāne.

Latvijā pērn Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa izstrādāja Mediju pamatnostādnes, kur plānots 2018. gadā visiem skolēniem no 1. līdz 9. klasei apgūt mediju pratību.

VISC šobrīd izstrādā kompetencēs balstīto mācību saturu, kas būs nozīmīgākā izglītības satura reforma pēdējos gados.

Pēc tās mediju pratībai būs daudz nozīmīgāka vieta skolās nekā līdz šim. Lai gan mediju pratību nemācīs kā atsevišķu priekšmetu, to ir plānots skolēniem pasniegt integrēti citās mācību stundās, piemēram, jaunajā mācību programmā „Datorika”.

"Tas nozīmē, ka uzdevums varētu būt izdomāt ziņas algoritmu, kā jūs veidojat ziņu, no kā tā sastāv, kas ir tās elementri. Tas, ko nozīmē "Google". Kā atšķiras informācija, ja jūs ierakstāt tā vai citādi šajā "Google" meklētājā. Ja jūs mēģināt skolēnu domāšanu attīstīt šādā izpratnē – kas ir ziņas avots, cēlonis, ko jūs gribat uzrunāt ar to, kas ir jūsu mērķi, tad tā arī ir mediju pratība," teica VISC vadītājs.

Kā stāsta Catlaks, jaunais mācību saturs tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar mazākām klasēm. Pilnībā pāriešana uz jauno mācību standartu būs beigusies 2020. gadā.