- Pilots filmē un fotogrāfē ar deviņkilogramīgu dronu
- Sertifikācijas trūkums neļauj profesionāļus nošķirt no amatieriem
- Latvijas zinātnieki ar droniem mēra ledāju Grenlandē
- Droniem jābūt marķētiem; lielākie no nākamā gada arī jāapdrošina
- Attālumam no citiem cilvēkiem jābūt drošam
- Lidojumi Zolitūdē un Imantā jāsaskaņo lidostas tuvuma dēļ
- Aicina nelidot lidmašīnu tuvumā
- Par lidošanu nevietā sodīts vēl nav neviens
Pilots filmē un fotogrāfē ar deviņkilogramīgu dronu
Dronu pilots Gvido Puķe nelielā pagalmā Rīgas centra tuvumā rāda Latvijas Radio, kā pilotēt bezpilota gaisa kuģi. To vada ar tālvadības pulti.
Planšetē pilots redz karti un dažādus lidošanai vajadzīgus rādītājus. Šis drons ir liels. Uz tā pielīmēta Gvido vizītkarte. To šobrīd prasa jaunie noteikumi. Kad drons nolikts uz divām kājiņām pirms izlidošanas, tas ir augstāk par ceļgaliem. Pēc pacelšanās kājiņas novāc, lai nekur neaizķeras. Aparāts sver deviņus kilogramus. Tas var vēl pacelt svaru līdz pieciem kilogramiem. Gvido, piemēram, piestiprina tam profesionālo kameru un kameras stabilizācijas sistēmu.
Jautāts, vai nav riska, ka kamera saplīsīs, Gvido atbild: „Principā ''kājas'' jau iet pa priekšu. Bet, protams, jā, tas ir risks. Un profesionālajā kino visas tās kameras maksā bieži vien vairāk nekā pats drons.”
"Par laimi, nav bijuši tādi negadījumi. Un ceru, ka nekad tādi arī nenotiks. Visi, kas lido, zina, nekas gaisā nav palicis," Gvido norāda.
Gvido ir uzņēmuma "Flyvision" īpašnieks. Piedāvā aero-video un fotografēšanas pakalpojumus. „Dronu bums” sācies pirms gadiem trim. Ar tiem aizrauties Gvido sāka krietnu laiku pirms tam – 2011. gadā. Pats arī konstruēja dronus. Nelielā iekšpagalma telpā iekārtota īsta darbnīca - pilna instrumentu, vadu, propelleru. Pie griestiem pielikti paštaisīti droni. Piemēram, viens no tiem pacelšanās brīdī sver ap 15 kilogramiem. Var pacelt līdz septiņiem. Pie griestiem piestiprināts vēl viens paštaisīts drons.
„Šī ir 12 rotoru sistēma. Te jau mēs varam pacelt kameras, ja vajag, līdz kādiem 10 kilogramiem [svarā]. Šo izmantojam stereoskopijai. Proti, ar divām kamerām paralēli lidojam, kad nepieciešams jau 3D efekts. Vai arī kino vajadzībām ar vienu kameru, bet ar ļoti smagām lēcām. Protams, tas ir tikai drons, pie kura var piekabināt jebko.
Ja kādam tur ir ideja pacelt kasti ar konfektēm un izbērt kaut kur... Tā ir tikai platforma, kura lido un pārnēsā kaut kādu svaru,” viņš stāsta.
Taču to dronu, kurš lido šobrīd, Gvido nopircis.
„Te jūs varat redzēt augšējā līnijā,'' viņš rāda, ''ka 29 minūtes mēs varam tā plivināties. Šajā brīdī viņš mums atrodas 6,7 metru augstumā. Lapas rudenī var tīrīt.”
Šis bezpilota lidaparāts ir nodrošināts ar pamatīgu drošības sistēmu. Lai orientētos apkārtnē, tam – turklāt dubultā – uzliktas GPS antenas.
„Kā redzat, viņam ir trīs GPS antenas, kas nodrošina "backup" [dublēšanu - red.]. Un zem šiem vāciņiem arī būs trīs smadzenes. Līdz ar to nav iespējas aiziet kaut kam tik ļoti greizi. Viņam viss ir tribultā. Te tiek ievietotas sešas baterijas, ja viena no baterijām iziet no ierindas, pārējās baterijas turpina darboties. Līdz ar to viņš ir maksimāli drošs,” stāsta Gvido.
Sertifikācijas trūkums neļauj profesionāļus atšķirt no amatieriem
Tiesa, labi aprīkots bezpilota lidaparāts nav garants, ka lidojuma laikā viss noteikti būs kārtībā. Svarīga ir arī pilota profesionalitāte. (Gvido ir licencēts pilots un lido ar divvietīgām lidmašīnām.) Taču dronu pilotu sertifikācijas Latvijā aizvien nav. Un nošķirt amatieri no profesionālās darbības veicēja nevar tik vienkārši.
„Teiksim, tiem, kam ir mazāka pieredze, profesionālās filmēšanas laukumos ir ļoti liela spriedze. Tas viss notiek ļoti ātri,
tev ir jāpieņem burtiski pāris minūšu brīdī lēmums, vai tu lidosi vai nelidosi – vai laikapstākļi ir atbilstoši, vai viss ir droši un, iespējams, tev tur stāv aizmugurē režisors, kurš tagad mudina: „Nu, lidojam, lidojam! Uz priekšu! Uz priekšu!” Un tu neesi pārliecināts, ka šajā brīdī būtu jālido.
Tajā brīdī tev gribas nopelnīt to naudu un gribas arī saglabāt drošību. Tu pasaki: „Nu jā, labi, labi, labi. Lidojam!” Bet tomēr [varbūt] nebija droši un notiek nelaime... Bet, ja tev ir pieredze, tu vari pateikt, ka pilotam ir pēdējais vārds: „Nē, tas nav droši.”
Jautāts, vai viņa pieredzē ir gadījumi, kad nākas filmēšanu atteikt, Gvido atbild: „Jā, vakar. Tika filmēta viena reklāma, un vakar laikapstākļi bija pilnībā nepieņemami. Kaut gan klients izvēlējās, lai tomēr drons uz filmēšanas laukuma atrastos, mēs veicām izmēģinājuma lidojumu un konstatējām, ka tas nebūs droši, un atteicām lidojumu. Principā tas bija ļoti spēcīgs vējš un bija jāveic lidojums tuvu aktieriem. Un
tādā situācijā labāk ir atteikt, jo tomēr sešu rotoru sistēma, kas griež šīs lielās propelleru lāpstiņas, var ļoti vienkārši kādu savainot.”
Latvijas zinātnieki ar droniem mēra ledāju Grenlandē
„Es viņu novietošu vienkārši uz zemes. Labāk tādā placītī, kas ir salīdzinoši līdzens un droši vien kādi pieci metri šurpu turpu, lai būtu tā teritorija tāda līdzenāka. Un, lūk… Protams, aparātiņš ir mazlietiņ cimperlīgs un ne vienmēr varbūt ar pirmo reizi pat izdodas sarunāt, ka kaut ko vajadzētu šodien darīt,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Agnis Rečs, atrodoties pie universitātes jaunās ēkas – Dabaszinātņu akadēmiskā centra Torņakalnā.
Tur plašākā zāles placī Agnis Rečs cenšas iedarbināt dronu.
Šis drons ir daudzreiz mazāks par iepriekš Gvido demonstrēto bezpilota lidaparātu. Tas ir baltā krāsā, ietilpst speciālā mugursomā un sver kā vidēja lieluma putns.
„Tātad īstenībā aparātiņš ir salīdzinoši mazs. Es pat mēdzu to saukt patiešām par amatieraparātu. Tam ir aptuveni 1,5 kg svars. Un šim konkrētajam modelītim ir arī neliela kamera, kura, ja nemaldos, ir 12 megapikseļu kamera, kas ir ar speciālu stiprinājumu pat tad, ja šis bezpilota lidaparāts kaut kādā veidā kustas, tad šis stiprinājums nodrošina to, ka kamera visu laiku paliek nekustīga fokusā tieši uz to objektu, kas tiek fotografēts,” stāsta Agnis Rečs.
Ar pilnu bateriju drons lidotu apmēram 20 minūtes.
Latvijas pētnieki arī bija izmantojuši dronu, kad vasarā devās ekspedīcijā uz Grenlandi. Ar drona palīdzību veidoja ledāja trīs dimensiju modeli. Pēc tam to varētu izmantot, piemēram, lai gadu garumā salīdzinātu, cik daudz ledus ir izkusis. Arī pētītu zemledāja un ledājā esošo kanālu un tuneļu sistēmu.
Agnis pats bijis pārsteigts, cik labus rezultātus sniedz tik mazs instruments.
„Tieši ar šo pašu mēs arī bijām Grenlandē. Šis ir Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes instruments,” atklāj Agnis.
„Tā ir viena no tādiem ģeomātikas nozarē pašlaik pazīstamākajām lietām. Mērniecības un kartogrāfijas jomā - tieši šie droni. Protams, ka mums vajag ne tikai pašiem zināt un saprast, kā tas notiek, bet mums arī vajadzētu apmācīt studentus to darīt. Tāpēc tieši arī tika šis instruments iegādāts,” viņš stāsta.
Šo bezpilota lidaparātu fakultāte iegādājusies apmēram pirms gada.
Pēc brīža Agnim izdodas pierunāt dronu lidot.
„Instrumentam ir iekšā iebūvēta arī GPS antena. Tātad tas uztver GPS signālus. Tas nozīmē, ka pēc šī GPS instruments var nostāvēt visu laiku vienā vietā. Mēs patiesībā varam ļoti forši redzēt – re, kur tieši mēs esam redzami,” Agnis apraksta dronu. Un uzņem no gaisa mūsu bildi.
"Tas bija labi ja desmit metrus augstu. Uz kādiem 40 metriem varam pacelt. Tagad tas ir 50 metru augstumā. (..) Šī ir tā pozīcija un skats, kurā mēs lidojam un fotografējam ik pa trīs sekundēm, un veidojam karti. Bet lielākoties tie, kas fotografē un filmē, izmanto slīpi pagrieztu kameru," viņš stāsta.
Šajā gadījumā mērķis nav iegūt glītu fotogrāfiju vai video, kuru var aplūkot vēlāk. Pētnieks stāsta, ka viņa mērķi ir zinātniski.
„Tā ir karšu veidošana. Šeit no daudzām atsevišķām mazām fotogrāfijām, kuras savstarpēji nedaudz pārklājas, īstenībā nevis nedaudz, bet varbūt ir 70-80 % pārklājuma,” atklāj Agnis.
Ar speciālu datu apstrādes metodi pēc tam, kad bildes uzņemtas, var veidot karti, trīsdimensionālu virsmas modeli. Agnis datorā rāda piemēru ar ezeru Grenlandē. Ekrānā redzamas daudzas fotogrāfijas, kuras pārklājas.
„Tas būtu līdzīgi kā ar mūsu redzi, kad mēs redzam kaut ko ar vienu aci un ar otru aci, un mēs jūtam telpiski. Tad šeit būtu diezgan līdzīgi. Dators arī, redzot fotogrāfiju no vienas vietas, fotogrāfiju no otras vietas, var izrēķināt, kāda tajā vietā ir fotografētā virsma. Un tad beigās, kad tas tiek izrēķināts, tad, lūk, šāds izskatās arī tas pats reljefa modelītis. Šajā gadījumā ledāja virsmas modelis, kur varam redzēt - pat neliels ezers.
Tas ir pilnīgi tā kā trīs dimensijās viss un, ja mums būtu vēlme šeit izdarīt mērījumus, saprast, cik kāda plaisa ir dziļa vai plata, tad mēs arī šajā modelī to varētu smuki nomērīt,” viņš norāda.
Atliek tikai uzklikšķināt konkrētā punktā uz pakalna Grenlandes modelī, un datora ekrānā programma parāda augstumu, kādā tā atrodas: „Mēs varam pateikt, kāds ir augstums, lūk, šeit. Piemēram, tie ir 403 metri. Un kāds augstums ir šeit, kur ir šis mazais ezeriņš. Tie ir 423 metri. Tātad šeit ir 20 metru atšķirība.”
(Vēlāk zinātnieks rāda arī citus piemērus. Tepat Latvijā Veczemju klinšu 3D modelī redzamas alas. Izdarot vien divus klikšķus ar peli – izveidojot it kā nogriezni no alas augšējās līdz apakšējai daļai – var noskaidrot tās augstumu.)
Vairs nav vajadzības veikt mērījumus tur – uz vietas. No drona uzņemtajiem attēliem izveidots modelis, kurā visus mērījumus var izdarīt, sēžot pie datora.
Fakultātē tikko esot iegādāts lielāks bezpilota lidaparāts, kurš jau pats spēj nest sešus kilogramus. Ar šādām iespējām dronam varēs pielikt klāt, piemēram, lāzerskenēšanas iekārtu un iegūt informāciju par reljefu tur, kur zemes virsma nav redzama ar kameru, kā tas ir, piemēram, mežā. Taču šādiem droniem ir arī lielāki ierobežojumi.
Taujāts par jaunajiem noteikumiem, kas regulē dronu lidojumus, pētnieks Agnis Rečs atzīst, ka tos cītīgi lasījis nav.
„Es pieļauju, ka tā arī ir lielākā problēma visiem bezpilota lidaparātu lietotājiem. Tas, ko es zinu, līdz 1,5 kg lidaparātiem, kas ir tāds, kā mums, ko es demonstrēju; līdz 120 metru augstumā mums ir tiesības lidot bez īpašām atļaujām vai prasību izpildes. Esam vienu reizi saskaņojuši. Tas bija Liepājas apkārtnē Grobiņā, kur mēs lidojām pilskalnā un saskaņojām ar Liepājas lidlauku,” viņš stāsta.
Droniem jābūt marķētiem; lielākie no nākamā gada arī jāapdrošina
Jau drīzumā Civilās aviācijas aģentūra plāno rīkot informatīvu kampaņu par drošu un tiesisku dronu pilotēšanu, lai iespējami vairāk informētu iedzīvotājus arī par jaunajiem noteikumiem.
Interese par dronu lidojumiem Civilās aviācijas aģentūrā un jauno kārtību, kas regulē dronu lidojumus, esot milzīga. Katru dienu aģentūrā saņem ap desmit zvanu un e-pastu ar jautājumiem. Liela daļa vēlas saprast un noskaidrot tieši jaunos nosacījumus. Daudzi par jaunajiem noteikumiem aizvien neesot dzirdējuši. Ļoti liela interese ir arī no ārzemniekiem.
No nākamā gada visiem bezpilota gaisa kuģiem, kas sver vairāk par pusotru kilogramu, jābūt apdrošinātiem.
Savukārt jau šobrīd katram dronam jābūt marķētam. Tātad uz bezpilota lidaparāta jābūt piestiprinātai salasāmai informācijai ar īpašnieka vārdu, uzvārdu vai, piemēram, firmas nosaukumu un tālruņa numuru. Pilotam jāatšķiras no pārējiem, piemēram, jābūt uzvilktai atstarojošai vestei. Lidot var dienas gaišajā laikā – no saullēkta līdz saulrietam. Drons jāpilotē tā, lai pilots to redzētu.
Attālumam no citiem cilvēkiem jābūt drošam
Ja iekārtas kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 250 gramus, tad pilots pats izvērtē situāciju, skaidro Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane.
„Savukārt, ja bezpilota gaisa kuģa masa pārsniedz 250 gramus, tad ir noteikts, ka lidojumi jāveic ne tuvāk kā 50 metrus no citām neiesaistītām personām, objektiem, īpašumiem,” viņa norāda.
Ja publiska pasākuma norises vietas tuvumā paredzēts pilotēt dronu, jāsaņem rakstiska atļauja no rīkotāja. Savukārt organizatoriem jāsaskaņo lidojums attiecīgajā pašvaldībā. Runa ir par jebkāda veida pasākumiem – ne tikai koncertiem, bet arī akcijām, piketiem, gājieniem.
„Šeit papildu noteikums ir, ja vēlas lidot tuvāk par 50 metriem vai arī virs pasākuma norises vietas, bezpilota gaisa kuģim ir jābūt aprīkotam ar izpletņu sistēmām un avārijas gadījumā arī skaņas signāliem. Tāds papildu noteikums. Šajā gadījumā nāksies saskaņojumu iegūt arī no Civilās aviācijas aģentūras,” viņa stāsta.
Lidojumi Zolitūdē un Imantā jāsaskaņo lidostas tuvuma dēļ
Galvenie ierobežojumi dronu lidošanai ir lidlauku tuvumā. Rīgas starptautiskās lidostas gadījumā dronu lidojumi nav pieļaujami piecu kilometru rādiusā no jebkura lidlauka skrejceļa. Rīgas gadījumā tas ietver daļu pilsētas, skaidro Ļubļina-Goldmane.
„Bet arī šajā gadījumā nav izslēgti lidojumi. Šajā gadījumā būs nepieciešams saņemt atļauju, jo, ja bezpilota gaisa kuģis lido šajā zonā, tas rada būtiskus draudus civilās aviācijas drošībai un drošumam,” norāda Ļubļina-Goldmane.
Jautāta, vai atļaujas nepieciešamība attiecas arī uz Rīgas mikrorajoniem, viņa norāda: "Zolitūde, Imanta, jā, noteikti atļauja nepieciešama. Protams, ārpus šiem 5000 metriem joprojām ir lielā daļā Rīgas kontrolējamā gaisa telpa. Lidot drīkst bez atļaujām, bet ievērojot šādu nosacījumu – bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa nedrīkst pārsniegt pusotru kilogramu un nedrīkst lidot augstāk par 50 metriem. Ja grib lidot ar smagāku bezpilota gaisa kuģi vai lidot augstāk, atkal ir nepieciešams saskaņojums."
Viņa piebilst, ka Zolitūdē un Imantā pamatā vienmēr vajadzīgs saskaņojums.
Taču šaubu vai neskaidrību gadījumā aicina sazināties ar Civilās aviācijas aģentūru. Lai gan interesi par noteikumiem aģentūrā raksturo kā milzīgu, iesniegumu ar lūgumu atļaut lidojumu konkrētā vietā ir mazāk. Kopš noteikumi stājušies spēkā, vidēji saņemot divus iesniegumus mēnesī.
„To grūti novērtēt, vai priekš Latvijas tas ir daudz vai maz, jo pēc atļaujas jau nāk tie, kas vēlas lidot paaugstināta riska apstākļos. Savukārt tie daudzie zvani katru dienu un arī e-pasta vēstules mums ir no cilvēkiem, kas bezpilota gaisa kuģus izmanto atpūtai, savam priekam paši vai arī bērniem,” atklāj Ļubļina-Goldmane.
Aicina nelidot lidmašīnu tuvumā
Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par augstuma ierobežojumu lidojumam. Kontrolējamā gaisa telpā drīkst lidot līdz 50 metru augstumam un nekontrolējamā – 120 metri no zemes vai ūdens virsmas.
„Ir tā, ka, sākot no 150 metu augstuma lido vispārējā aviācija – lidmašīnas. Drīkst lidot un lido reāli. Ja tajā zonā nekontrolēti atrastos arī bezpilota gaisa kuģi, tas būtu ļoti liels drauds civilajai aviācijai,” viņa norāda.
Arī Latvijā bijušas riskantas situācijas. Civilās aviācijas aģentūras pārstāve stāsta, ka pati bija novērojusi dronu virs Jūrmalas šosejas, kur lidmašīnas nolaižas.
„Ja klausās tie, kam tur gribas lidot, es ļoti, ļoti aicinu to nedarīt, jo tas ir ārkārtīgi bīstami. Ja arī ļoti mazs bezpilota gaisa kuģis saskaras ar civilās aviācijas gaisa kuģi, nelaime ir liela. Tā ir traģēdija. Sekas var būt tādas, ka gaisa kuģis nokrīt ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ja dzinējā ielido bezpilota gaisa kuģis, dzinējs nestrādā. Un katrā lidmašīnā kādam ir vecāki, bērni, brāļi, māsas, vienkārši draugi, kolēģi. To vienmēr vajag atcerēties, pirms izlemj lidot tur, kur nedrīkst lidot,” viņa stāsta.
Par lidošanu nevietā sodīts vēl nav neviens
Tiesa, konkrētajā gadījumā nevienu nesodīja. Nebija iespējams atrast drona pilotu.
Sodīt par pārkāpumiem var. Civilās aviācijas aģentūra esot izskatījusi pāris lietas, taču sodu nevienam nepiemēroja, jo neesot bijis pārkāpuma sastāva.
Sodu sistēma gan būšot jāpilnveido, un ar to drīzumā uzsāks darbu. Valstī jābūt vienotai izpratnei par to, vai par konkrētu pārkāpumu jāpiemēro administratīvais sods un, ja tā ir, tad kuras institūcijas būs atbildīgas par lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu. Visbeidzot, kāds sods būtu piemērojams.
Atsevišķos gadījumos skaidrības par šiem jautājumiem neesot. Konkrētus priekšlikumus plāno piedāvāt rudenī.
Arī dronu pilots Gvido Puķe uzsver – būtiski tikt skaidrībā ar kontroles mehānismiem. Viņš atzinīgi vērtē, ka ir tapuši noteikumi. Pēdējo piecu gadu laikā šīs tehnoloģijas attīstījušās ļoti ātri un regulējums līdzi netiek.
Arī licencēšanas profesionālai darbībai Latvijā nav. Gvido saka – viņa darbība joprojām esot pelēkais lauciņš, jo sertifikācijas nav. Arī, piemēram, pasākumu organizatoriem, tādēļ nav iespējas pārliecināties par pilota profesionalitāti.
Civilās aviācijas aģentūrā atzīst – daudzi jautājumi noteikumos nav aptverti, piemēram, pilota kvalifikācija un dronu reģistrācija. Jaunā kārtība nosaka pamatprincipus. Dažādās valstīs noteikumi atšķiras. Taču Eiropas Savienībā šobrīd izstrādā vienotu regulējumu par bezpilota gaisa kuģiem.
Līdz šim tāda nemaz nav bijis. Tiklīdz Eiropas Savienības līmeņa regulējuma aprises būs zināmas, Latvijas noteikumus pilnveidos.
Turklāt Latvijā jau šobrīd veido sarakstu ar noteikumos uzlabojamiem jautājumiem. Konkrētus piemērus pagaidām gan Civilās aviācijas aģentūrā nenosauc, jo tie esot jāapspriež. Taču jau šī gada otrajā pusē aģentūra varētu virzīt grozījumus esošajos noteikumos.
