Kā norāda informatīvā ziņojuma iesniedzēji Tieslietu ministrija (TM) – mērķis ir novērst cietsirdīgu apiešanos. Jāņem vērā, ka bez papildu darbiniekiem un naudas to īstenot nevarēs. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumu sērijā "Sistēmas bērni" iezīmējās virkne problēmu bērnunamos, un atklājās arī, ka pārbaužu veicēju varētu būt vairāk.
Jābūt iestādei, kas var ierasties jebkurā laikā
"Reizi piecos gados katrai valstij jābrauc uz ANO [ziņot], kā iet ar cilvēktiesību ievērošanu valstī," TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina stāsta, ka pērnā gada sākumā šādā tikšanās reizē mūsu valsts iestādes saņēma kādu atgādinājumu.
Proti, Latvija ir viena no retajām valstīm, kas joprojām nav ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem papildprotokolu. Tas vēsta, kādā veidā valstī pārbauda slēgta tipa iestādes vārda plašākajā nozīmē.
Tie nav tikai cietumi vai aizturēšanas izolatori, tie ir arī sociālās aprūpes centri, psihoneiroloģiskās slimnīcas un bērnunami.
"Proti, visu kas saistīts ar sociālo daļu, kur bērni vai pieaugušie cilvēki nonāk ne gluži pēc savas gribas, kaut kādu iemeslu dēļ viņi tiek turēti slēgtās telpās; protams, likuma regulējums tam visam ir. Bet tas, ko novērojuši ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, ka šādās slēgta tipa iestādēs darbinieki ne vienmēr ievēro visas cilvēktiesības," norāda Medina.
Pati konvencija Latvijai jau ir saistoša, taču ar papildprotokolu tā papildus nosaka, ka valstī ir jābūt iestādei, kas ir tiesīga apmeklēt šādas institūcijas. Turklāt tās pārstāvji var ierasties jebkurā laikā bez iepriekšējas pieteikšanās jebkurā telpā un runāt ar jebkuru iemītnieku.
"Tas ir svarīgi. Tas nav tā: „Mēs pie jums pēc mēneša aizbrauksim, parunāsimies”. Un pretī ir iestādes darbinieks, kas grīdu ir izmazgājis un sliktākos piemērus novācis vai vēl kaut ko. Tas būtu jebkurā laikā, protams, darba laikā - neko iepriekš nesaskaņojot, šīs nacionālās iestādes cilvēks var ierasties un pārbaudīt," norāda TM pārstāve.
TM uzskata, ka šādu paplašināto pārbaudes mehānismu vislabāk būtu uzticēt Tiesībsarga birojam, jo tam jau ir pieredze ar pārbaudēm cietumos un izmeklēšanas izolatoros.
Taču ar vienu nosacījumu – nepieciešami papildu darbinieki, kuri tad arī dosies regulārās pārbaudes vizītēs.
Pārbaudēm papildus nepieciešamas piecas štata vietas
"Mēs varēsim krietni, krietni biežāk apmeklēt iestādes, identificēt problēmas, uz tām norādīt, debatēt ar iestādes administrāciju, tai nebūs, atvainojot, varianti, kā to novērst," tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norāda, ka papildus būtu nepieciešamas piecas štata vietas.
Tā būtu jauna struktūrvienība, kuras vienīgais pienākums – pārbaudes vizītes, laicīga risku un problēmu identificēšana, ar pārbaudītās iestādes vadību kopīga lemšana, kā novērst riskus vai problēmu. Tāpat kā līdz šim arī ziņošana atbildīgajām iestādēm par pārkāpumiem.
"Es esmu pārliecināta, ka nebūtu tāda situācija, ka mēs atklājam tādas gadiem ievilktas sistēmiskas lietas, kā mēs šobrīd konstatējam un redzam bērnunamos,
ko jūs paši šobrīd sižetos rādāt. Un sabiedrība ir satraukta, un nevienam neienāk prātā, kā var 21.gadsimtā tādas briesmīgas lietas notikt iestādēs, turklāt vēl atbildīgās iestādes to pietiekami nopietni neņem vērā atsevišķās situācijās," sacīja Piļāne.
Tas nozīmē, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji varēs regulāri doties pārbaudes vizītēs uz bērnunamiem, veco ļaužu pansionātiem, cietumiem, arī psihoneiroloģiskajām slimnīcām.
Lielākais uzsvars būs uz vietām, kur ir mazaizsargāti cilvēki, kas nevar paši par sevi parūpēties, piemēram, bērni.
"Mēs zinām neskaitāmus gadījumus, ja arī viņš ir saņēmies drosmi un pastāstījis kādam - cik nopietni to uztver? Cik cilvēki prasmīgi to izdara? Kāds mazāk prasmīgi, kāds varbūt vispār neko neizdara. Ne par velti nacionālie preventīvie mehānismi ir pilnīgi visās Eiropas valstīs, un tie ir sevi attaisnojuši ar to," teica Tiesībsarga biroja pārstāve.
Vajag papildu līdzekļus 145 000 eiro apmērā
Tam nepieciešama papildu nauda – nākamajā gadā aptuveni 145 000 eiro. Finanšu ministrija Latvijas Radio apstiprina, ka ir konceptuāli piekritusi.
Otrdien informatīvo ziņojumu skatīs valdība, un tā arī būs valdības un Saeimas izšķiršanās – vai šogad nākamā gada budžeta veidošanas procesā piešķirs papildu naudu.
TM uzsver: ja Tiesībsarga birojam nepiešķirs naudu papildu darba vietām, tad būtu nepareizi ratificēt papildprotokolu. Jo tad tas būtu formāli un uzdevumus tāpat nevarētu izpildīt.
Vai Latvija var vispār neratificēt papildu protokolu, atbild TM pārstāve Medina: "Varēt jau var. Tas tikai norāda uz to, ka Latvija nav gatava parūpēties par saviem cilvēkiem un nav gatava spert šo soli, lai arī starptautiski pateiktu, ka mēs esam gatavi ieviest šādu aizsargmehānismu saviem vārgākajiem sabiedrības līdzcilvēkiem."
Ja būs skaidrība, ka naudu piešķirs, tad būs jāvirza jautājums par papildprotokola ratifikāciju. Visticamāk, jaunā kārtība tad stātos spēkā no nākamā gada sākuma.
