Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu dublēšanās un vienlaikus studentu skaita sarukums, kas nav racionāli.
Tā kā augstskolas pašas nav izrādījušas gatavību pārmaiņām, līdz 2023.gadam tās drīkst pretendēt uz nepilnu 11 miljonu eiro lielu finansējumu reformām.
Ceturtdien, 28. septembrī, iecerētās pārmaiņas skatīs valsts sekretāru sanāksmē.
"Visi jau ir lietas kursā, ka pēdējos desmit gadus ir notikusi diezgan strauja studējošo samazināšanās. No kvalitātes viedokļa tas uzstādījums ir tāds, ka, lai studijas būtu kvalitatīvas, ir nepieciešams nodrošināt noteiktu kritisko masu.
Un izvērtēt iespēju izveidot vairāku varbūt šauru, specializētu, studentu skaita ziņā maz skaitlīgu programmu vietā spēcīgāku, atraktīvāku, iekšēji dinamiskāku studiju programmu.
Tātad viens no pieejas nosacījumiem būs, cik programmas ir paredzēts slēgt, lai veidotu jaunas. Protams, projekti tiks izvērtēti, arī vērtējot pēc kvalitātes kritērijiem. Varēs īstenot līdz 2023.gadam. Kopējais finansējums ir 10,82 miljoni eiro," stāsta ministrijas pārstāve Dace Jansone.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") šā gada sākumā atzina, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā vērojama "nesamērīga" augstākās izglītības programmu sadrumstalotība.
Latvijā augstākās izglītības iestādes piedāvā kopumā 900 studiju programmas, bet eksperti norādījuši, ka Latvijā vajag ne vairāk kā 600 studiju programmu.
