IZM sola 14,5 miljonus eiro Pierīgas skolu infrastruktūras paplašināšanai

Jau pirms gada Pierīgas pašvaldības vērsās Izglītības ministrijā ar lūgumu palīdzēt. Kamēr valstī kopumā skolēnu skaits samazinās, pašvaldībām ap Rīgu arvien vairāk nākas risināt dažādas loģistikas problēmas, saistītas ar to, kur visus skolēnus izvietot, kā noorganizēt ēdināšanu un sporta nodarbības.

Toreiz Izglītības ministrija solīja palīdzēt pašvaldībām ar jaunu ēku būvēšanu un finansēm. Vienošanās iestrādāta valdības protokolā, taču nauda šim mērķim aizvien neesot piešķirta.

 

Bet prognozes liecina, ka skolēnu skaits Rīgas tuvumā turpinās pieaugt. Piemēram, 2020. un 2030.gadā skolēnu skaits palielināsies tikai Pierīgā un Valmieras apkaimē, liecina Izglītības ministrijas aprēķini.

 

Ādažu novada vidusskolā šogad ir par 100 skolēniem vairāk nekā pērn, kopumā aptuveni 1400 skolēni. Prognozes rāda, ka tieši Ādažos, Siguldā un it īpaši Mārupē tuvākajos gados skolēnu skaits arī turpinās augt.

“Tā situācija nav normāla, ka Ādažu vidusskola ir laikam jau trešā lielākā skola visā Latvijā. Mēs nevaram viņu izplest par 2000 bērnu skolu,” atzina Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

“Mums ir jābūvē jauna sākumskola un jāveido divas normāla izmēra vai liela izmēra skolas,” uzsvēra Sprindžuks.

Pašvaldībā notiek iepirkumu procedūra jaunas skolas būvniecībai, un paredzēts, ka tā durvis skolēniem varētu vērt 2019.gada septembrī. Sprindžuks cer, ka papildu naudu pašvaldības varētu saņemt arī no skolu tīkla optimizācijas rezultātā ietaupītā.

“Pierīgas pašvaldības gaida šo naudiņu, jo katrai otrajai pašvaldībai ir kaut kādas investīciju vajadzības tieši skolu posmā,” sacīja Sprindžuks.  

Valdības protokolā ierakstīts, ka Pierīga saņems naudu, ja būs brīvi finanšu līdzekļi. Pagaidām Ādažu pašvaldība atbalstu vēl neesot saņēmusi. Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure atklāja, ka naudas apgūšana lēnām sākusies. Savienībā neesot konflikta starp pašvaldībām, kurām skolas ir jāslēdz, un tām, kuras cer no tā iegūt, jo par optimizācijas ceļā iegūto naudu neesot runas.

“Nu, ka būtu savstarpējās neizpratnes, praktiski nav. Visi saprot uzreiz, ka Pierīgai. Mums ļoti žēl, ka uzreiz mums neizdevās panākt, bet ir labi, ka tomēr notika šī pārdale, ka ir Pierīgai pieejams šis finansējums. Vienmēr tika nez kādēļ uzskatīts, ka Pierīga ir it kā citā statusā, bet Pierīga ir tieši tādā statusā. Viņiem bērnu skaits aug, un viņiem ir jābūt pieejamam šim finansējumam,” norādīja Dundure.

Atbildīgajā ministrijā rēķinājuši, ka septiņām Pierīgas pašvaldībām varētu piešķirt 14,5 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu naudas. Piemēram, Ādažiem piešķirtu 2,6 miljonus. Ministrijas eksperts Edgars Lore stāstīja, šogad pašvaldībām ir laiks iesniegt pieteikumus, ar mērķi būvniecību pabeigt līdz nākamā gada septembrim.

“Kas attiecas uz Pierīgu, tad lielākā daļa pašvaldību, kopā četras, iesniegumus jau ir iesniegušas. Tātad ir noteikts katrai pašvaldībai pieejamais struktūrfondu finansējums šīs programmas ietvaros. Pašvaldības jau var uzsākt šī projekta īstenošanu, pirms tiek iesniegts projekta iesniegums,” skaidroja Lore.

“Un būvdarbu pabeigšana ir plānota 2018.gadā, lai ar nākamā gada septembri varētu uzsākt mācības jau jaunās, papildu izbūvētās telpās,” sacīja Lore.

Vairākās Pierīgas pašvaldībās rasti visdažādākie risinājumi skolēnu izmitināšanai, mācību klases ierīkojot kultūras namos, bibliotēkās un pat skolotāju istabās.