Ministrija iecerējusi mēnešalgas no septembra paaugstināt visiem skolotājiem, kā arī ieviest pedagogu motivācijas atalgojumu, par kuru lemtu skolu direktori. Tikmēr vēl papildu 27 miljonus iecerēts pārdalīt nākamgad, algas paaugstinot arī bērnudārzu pedagogiem, kas izglīto bērnus vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem.
Tā kā konkrētu aprēķinu par katru no pašvaldībām un katru no skolām pagaidām nav, ministrijas sociālie un sadarbības partneri piedāvājumu vēl vērtēs. Pozitīva iznākuma gadījumā Ministru kabinets reformu varētu atbalstīt jūnijā.
Ieguvēji - mazo skolu skolotāji
IZM sola, ka algas skolotājiem pieaugs jau septembrī, vidēji par 200 eiro mēnesī. Lielākie ieguvēji būšot tieši pamatizglītībā strādājošie un mazo skolu skolotāji.
Līdz šim skolotāju atalgojuma zemākā likme bija 420 eiro mēnesī par 21 stundas darba nedēļu, bet jaunajā versijā zemākā likme būs 680 eiro mēnesī par 30 stundu darba nedēļu. Jāteic gan, ka pašlaik skolotāji nedēļā strādā vidēji 40 stundu. Šiem skolotājiem atalgojums pieaugs no 798 līdz 884 eiro.
Jaunā modeļa mērķis ir arī sakārtot skolu tīklu un palielināt skolēnu skaitu vienam skolotājam. Ministrija noteikusi piecas dažādas teritoriju grupas ar atšķirīgām prasībām. Piemēram, republikas pilsētās jābūt vairāk nekā 16 bērniem vienam skolotājam, tikmēr novados ar vismazāko bērnu blīvumu tiks pieļauti 9,5 skolēni vienam skolotājam.
Šādi ministrija norāda, ka skolotāju ir pārāk daudz, pašvaldības tiek mudinātas reorganizēt mazskaitlīgās skolas, un tas nozīmē – daļai skolotāju nāksies vai nu agrāk iet pensijā, vai pārkvalificēties.
LPS: Algas pieaugums ir mazāks
Jauno modeli vēl nesteidz atbalstīt ministrijas sadarbības un sociālie partneri. Sarunas vēl turpināšoties, jo ministrijai nav konkrētu aprēķinu par to, kā reforma ietekmēs katru no pašvaldībām un skolām. Ir tikai iecere ņemt vērā, cik bērnus skolotājs apmāca un teritoriāli valsti iedalīt piecās daļās.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērš uzmanību: līdz šim 420 eiro izmaksāti par 21 stundas darbu, tad jau lielākā alga pienāksies par vairāk darba stundām.
"Šinī modelī ir acīmredzams, ka, ja finansējums klāt ir par 8%, tad faktiski tiek plānots it kā pieaugums par 16%. Tanī pašā laikā, ja mēs paskatāmies struktūrā, tad par 21 stundu bija 420, tagad ir par 30 stundām 680, un, ja mēs tā vienkārši, racionāli paskatāmies, tad tas sanāk, ka pieaugums ir nevis tie 200 eiro, kas arī nav reāli, bet tie ir faktiski pret to slodzi 80 eiro, kas ir labi, pieaugums ir," sprieda LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
LIZDA: Būs pedagogi, kas zaudēs
Konkrēti novērtēt piedāvātās izmaiņas vēl nesteidz arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To neapmierina neskaidrība par iespējamu algu pieaugumu pirmsskolas audzinātājiem, kas strādā ar pašiem jaunākajiem bērniem, un neskaidrība par atalgojumu augstākajā izglītībā.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga tāpat pauž šaubas, vai esošās izmaiņas atsevišķiem pedagogiem Rīgā un Pierīgā algas nesamazinās, un to nevarot pieļaut.
"Katrā ziņā mēs vērsām uzmanību, ka šodien ir skolas, kur izglītojamo skaits ir pietiekami liels, un, ja darbojas princips „nauda seko skolēnam”, tad šodien tiek tarificēta 21 stunda par 680 eiro, tad te savukārt tiek paredzēts, ka pēc jaunās ieceres 30 stundas tiks tarificētas par šādu pašu summu. Tātad tas nozīmē, ka tie pedagogi zaudē. Cik skaitliski tas ir daudz, to mēs šodien pateikt nevaram," sacīja Vanaga.
Gala variantu sola vasarā
Paredzēts, ka algas apmēru veidos pedagoga pamatalga par likmi, atbalsta fonds, atsevišķa iedaļa par kvalitātes pakāpju piemaksām un motivācijas fonds, ar kuru rīkosies skolu direktori. Labākajiem pedagogiem varēs piemaksāt par papildu darbu un izcilību ne vairāk kā 13% apmērā no konkrētā skolotāja mēnešalgas.
Tā kā sarunas vēl turpināsies un iespējamais iznākums gaidāms vien vasarā, neizpratni pauž direktori, piemēram, Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle.
"Man kā skolas direktorei, protams, ir jautājums, ja tikai jūnijā mēs uzzinām gala variantu, Ministru kabineta noteikumus, tad mūsu skolas pedagogi aiziet jau jūlija vidū atvaļinājumā. Nu man nebūs redzējuma, kādas ir pedagogu slodzes vai cik daudz vēl pedagogu būs vajadzīgi un kas notiks nākamajā gadā. Diezgan saspringta situācija," atzina Melle.
Direktoriem turklāt ir šaubas par to, ka piemaksas varēs izmantot papildu motivācijai.
"Šodien redzēju, ka tas viss aiziet pamata darba apmaksai vai slimojošo skolotāju aizvietošanai, vai reemigrantu bērnu papildu apmācībai. Jautājums bija, uz kuru faktiski nesaņēmām atbildi, tad cik procentu paliek pedagoga darba kvalitātes apmaksai?" teica Melle.
Tikties ar partneriem ministrija iecerējusi vēl šajā un nākamajā piektdienā. Kopš pirmajām diskusijām par nepieciešamību reformēt algu sistēmu pagājuši jau četri gadi un ministra amatu ieņēmuši pieci cilvēki. Šadurskis pirmdien aicināja vienoties par piedāvātajām izmaiņām, vairoties no atkārtotām sarunām, kas var ilgt vairākus gadus.
Konceptuālu atbalstu iecerētajam pedagogu atalgojuma modelim paudis Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Aģentūrai LETA viņš gan atzina, ka, iespējams, vēl būs nepieciešami precizējumi saistībā ar jauno modeli.
Par modelī neskaidrajiem jautājumiem tuvākajā laikā tiks diskutēts darba grupā. Bet ministrija plāno, ka 30.maijā modelis tiek iesniegts vērtēšanai valdībā.
Jaunajam modelim šogad vajadzīgi un jau ir piešķirti deviņi miljoni eiro, bet nākamajā gadā modelis prasīs 27 miljonus, kas vēl jāiestrādā nākamā gada budžetā.
