IZM rosina atļaut vakarskolās bez maksas iestāties tikai divas reizes

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno izmaiņas, kas ļaus vakarskolām pastāvēt vien tad, ja tās licencēs arī kādu jaunu vispārējās izglītības programmu. Pašlaik tieši vakarskolās vērojami vājākie valsts pārbaudījumu rezultāti, tie atpaliek no speciālo un vispārējo internātskolu rezultātiem. Vakarskolās ir arī vislielākais otrgadnieku jeb caurkritušo skolēnu īpatsvars, tāpēc ministrija rosina noteikt, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzsākt mācības vakarskolā drīkstēs tikai divas reizes.

Nesen prezentētā „Skolu karte” rāda, ka visvairāk otrgadnieku mācās vakarskolās. Jēkabpilī, Aizkrauklē teju katrs trešais audzēknis nepārcelts nākamajā klasē, Jūrmalā – katrs otrais, bet Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskolā šis rādītājs ir pa vidu abiem iepriekš minētajiem. Skolas direktore Ilze Dupate skaidro, ka, ņemot vērā vakarskolu specifiku, rādītāji esot pat normāli.

“Tie ir visu to ģimnāziju un citu skolu skolēni; kāpēc viņi nav tajās skolās, tie otrgadnieki? Viņi visi kaut kādu iemeslu dēļ bijuši citās skolās neērtie bērni. Tad, ja no 22 beidz 15, tas ir ļoti labs rādītājs. Es nezinu, vai tā ministrija saprot vai nesaprot, ka tur vajadzētu šiem cilvēkiem pieminekli uzcelt, kuri atgriežas skolas solā, un ka ir tādas skolas kā vakarskolas, kas viņiem dod iespēju mācīties!” uzsver direktore.

Nesen sagatavotajos likuma grozījumos ministrija paredzējusi slēgt tās vakarskolas, kas nepiedāvā arī kādu jaunu vispārējās izglītības programmu. Par iespējamu pakāpenisku atteikšanos no šīm skolām liecina arī tas, ka turpmāk profesionālās vidusskolas arī drīkstēšot piedāvāt vakarskolas izglītību.

Tāpat turpmāk uzsākt mācības un tās nepabeigt drīkstēs vien divas reizes. Esot daudz tādu cilvēku, kas septembrī skolu apmeklē, bet mēnesi vēlāk vairs ne. Un valsts šādā gadījumā turpinot pārskaitīt mērķdotācijas par šiem skolēniem visu mācību gadu, saka ministrijas atbildīgā departamenta direktore Evija Papule.

“Mēs esam ierobežojuši to, cik reizes tu vari uzsākt un nepabeigt [vakarskolu]. Mums ir vairāki precedenti. Mums ir valsts informācijas sistēmā labi redzami dati, kur mēs redzam, ka ir cilvēki, kas ir sākuši astoņas reizes un ne reizi nav pabeiguši. Bet anotācijā mēs esam teikuši, lai nenogrieztu iespējas vispār pieteikties, protams, ka to var darīt,” skaidro Papule.

“Mums ir privātā izglītība, un cilvēki var izmantot privātās izglītības pakalpojumu,” saka Papule.

Trešo, ceturto un nākamās reizes par mācībām būšot jāmaksā, tā motivējot skolu arī pabeigt. Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskolas direktore rakstot dokumentus, lai atvērtu kādu vispārējās izglītības programmu, taču ar noteiktajiem ierobežojumiem gan nav apmierināta.

Jautājuma sarežģītību un diskusiju trūkumu uzsver arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā. Tās prezidents Rūdolfs Kalvāns pārstāv skolu vadību, sākot ar ģimnāziju līdz pat vakarskolu direktoriem.

“Šādā veidā, protams, nu tā ļoti skaidri sabiedrībai ministrija nav paudusi viedokli. Pagaidām mums tas viedoklis ir neitrāls, jo viss, ko skolu tīkla optimizācijas pētījuma autori pauž, arī ministrija, ir kā idejas, kā domas, koncepti par to, kā būt. Sagaidām rudenī gala ziņojumu,” saka Kalvāns.  

Tik piesardzīgu pozīciju pagaidām ieņem asociācija kopumā par spīti tam, ka valsts sekretāru sanāksmē šāds modelis jau piedāvāts.

Tikmēr Jelgavā pašvaldība juridiski mainījusi vakarskolas adresi uz vienas no vidusskolu telpām un ilgtermiņā apsver abu skolu apvienošanu. Kas attiecas uz izglītības kvalitāti, labākie eksāmenu rezultāti tradicionāli ir Valsts ģimnāzijās un tur arī nav neviena otrgadnieka.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti