Ieceri noteikt mazākumtautību skolās 9. un 12.klašu skolēniem centralizēto eksāmenu kārtošanu valsts valodā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ar Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos apsprieda otrdien, 6.jūnijā, un padome šo priekšlikumu atbalstīja, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori apliecināja, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau šobrīd un šis IZM priekšlikums ir atbalstāms, informēja ministrija.
Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka katru gadu pieaug skolu un skolēnu skaits, kas centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. 2008./2009. mācību gadā eksāmenus latviešu valodā mazākumtautību skolās kārtoja 60% skolēnu. 2015./2016. gadā šī dinamika ir pieaugusi līdz 85%.
IZM atbalstīja arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja priekšlikumu par samērīgu pārejas periodu eksāmenu kārtošanai valsts valodā 9.klašu skolēniem.
“IZM priekšlikums visās vispārizglītojošās skolās noteikt vienotu standartu centralizēto eksāmenu kārtošanai latviešu valodā nodrošina iespēju izkopt augsta līmeņa valsts valodas prasmi, vienlaikus nodrošinot nemainīgas iespējas apgūt dzimto valodu un kultūru,” uzsvēra Šadurskis.
Ministrs pauda gandarījumu, ka mazākumtautību skolu direktori šo priekšlikumu atbalsta. Tālāk par to būs jālemj valdībai.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks Latvijas Radio sacīja, faktiski šie noteikumi sakārto jau esošo situāciju, jo absolūtais vairākums mazākumtautību skolēnu jau daudzus gadus izvēlas lietot valsts valodu, atbildot uz eksāmenu uzdevumiem.
“12.klašu eksāmenos valoda jau ilgāku laiku ir tikai latviešu, bet ir saglabāta iespēja 12.klašu beidzējiem, kuri ir mācījušies mazākumtautību programmās, pēc izvēles atbildēt arī krievu valodā. 9.klasi beidzot, ir izvēle, jo eksāmeni tiek gatavoti gan latviešu, gan krievu valodā,” skaidroja Catlaks.
