Severs pastāstīja, ka plāno sasaukt ekspertu sanāksmi par to, kādas ir iespējas pie pašreizējā regulējuma izstrādāt vienotu metodiku. Ministrijas skatījumā IZM pašai izstrādāt drošības noteikumus 90 sporta veidiem Latvijā būtu pārāk liels slogs.
Taču noteikumus varētu izstrādāt attiecīgās sporta federācijas, jo Latvijā sporta nozarē ir decentralizēta sistēma – atbildība nodota federācijām. Turklāt drošības standarti, piemēram, tādiem ūdens sporta veidiem kā peldēšana, ūdenspolo un burāšana ir ļoti atšķirīgi, norādīja IZM valsts sekretāra vietnieks.
Tāpēc ministrija aicinās peldēšanas federāciju izveidot drošības standartu, kuram varētu izveidot apliecinājuma zīmi drošiem baseiniem un apmācībām
“Piemēram, pārtikai ir “Zaļā karotīte”, kas apliecina atbilstību noteiktam standartam, tie nav valdības noteikumi vai likums. Tad, lūk, arī šajā gadījumā mēs aicinātu Peldēšanas federāciju, piemēram, izveidot tādu standartu, kam varētu uzticēt “drošs peldbaseins” vai “droša peldētapmācība”. Tajā skaitā ne tikai minimālas prasības, ko uzliek normatīvie akti, bet arī daudz augstākas prasības,” skaidroja Severs.
Savukārt attiecībā peldētapmācību kā interešu izglītības programmu IZM pārstāvis atzina, ka
licence apmācības īstenošanai nav drošības garants.
Nekādi sertifikāti neaizstāj personas atbildību, bet tajā pašā laikā tas ļauj pārliecināties, vai persona, kas apmāca, pārzina drošības pamatlietas.
Vecākus, kuri vēlas sūtīt bērnu apgūt peldētprasmi, Severs aicina noskaidrot, vai attiecīgā iestāde ir izglītības iestāde, ja nav, tad jābūt licencei. Latvijas sporta federācijas mājaslapā pieejams sporta speciālistu reģistrs, kur vecāki var pārliecināties, vai konkrētie treneri ir atbilstoši sertificēti.
Jau ziņots, ka oktobra sākumā Ventspils mazajā peldbaseinā peldēšanas apmācību nodarbības laikā bojā gājis bērns. Lai gan bērnam nekavējoties uz vietas sniegta pirmā palīdzība un izsaukta mediķu ekipāža, tomēr viņa dzīvību glābt neizdevās. Domē iepriekš norādīja, ka treneris ir profesionālis, strādājis par glābēju vairāk nekā 10 gadus, taču peldētapmācība īstenota bez licences.
Pēc traģēdijas tika secināts, ka peldēšanas nodarbībās mazi bērni pastāvīgi ir jāuzrauga ne tikai trenerim, bet arī glābējam vai instruktoram. Tāpēc nolemts pieņemt darbā papildu instruktorus un arī nodrošināt videonovērošanu. Instruktors pēc notikušās traģēdijas nolēmis pamest darbu.
