Ja šogad valdības budžets sadalīts par labu skolām un skolotāju algām, nākamgad – medicīnai, tad 2019. gadā prioritāte varētu būt augstskolas un zinātne, atklājot diskusiju norādīja 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.
“Kāpēc gan pakāpeniski ar jūsu organizētiem forumiem neietu uz 2019. gadu kā augstskolas un zinātnes prioritātes gadu un sagatavot gan finansējumu, gan augstskolu likumu?” vaicāja Straujuma.
Vai augstskolām atteikties no iestājpārbaudījumiem?
Centralizētie eksāmeni ir būtisks aspekts, kas nosaka iestāšanās rezultātus augstskolā, tomēr tas nav vienīgais rādītājs, atklājusi Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra Mācīšanas un mācīšanās projektu vadītāja Inguna Zariņa.
“Skola ir kā treniņš smadzenēm, bet augstākajā izglītībā bieži vien šie eksāmeni, kas kārtoti vidusskolā, neatbilst tam, kas tiek mācīts augstskolā. Daudz kur prasa angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas [Centralizēto eksāmenu] rezultātus, lai gan mācīšanās priekšmets ir specifiskāks, tāpēc IT jomā ir liels atbirums, jo cilvēkam iepriekš nav bijusi saskarsme ar šo jomu. Matemātika bieži vien nenosaka, ka viņam šī joma padosies vai patiks,” norādīja Zariņa.
Viņasprāt, ne visi augstākajā izglītībā nonākušie ir gan studētgribētāji, gan studētvarētāji, un uzsvēra, ka nav skaidrs, kā novērtēt studentu spējas un motivāciju studēt – vai tam jābūt iestājeksāmenam, vai arī augstākā izglītība paredzēta šaurai elitei.
Ja izglītības reforma īstenosies kā plānota, pēc trīs gadiem parādīsies vidējās izglītības absolventi, kuriem būs padziļinātais kurss ar A līmeņa jeb augstāka līmeņa centralizētajiem eksāmeniem noteiktos priekšmetos un parastais jeb optimālais centralizētais eksāmens, diskusijā skaidroja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
“Augstskolām parādīsies lielāka manevra iespēja uzlikt par atlases kritērijiem noteiktās studiju programmās, kur ir liels konkurss, ka vajag A līmeņa eksāmenus, savukārt citur varētu iztikt ar optimālajiem, vai vispār centralizētos eksāmenus neņemt vērā,” uzsvēra Vētra.
Viņš gan ir skeptisks par augstskolu iestājpārbaudījumiem.
“Var pārbaudīt speciālu piemērotību – mākslu, sportu, mūziku, bet vidējās izglītības kursu vēlreiz pārbaudīt… Domāju, ka tās augstskolas būs totālas zaudētājas un demogrāfija piespiedīs no šīs idejas atteikties,” sprieda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.
Arī Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes (BEVF) dekāns Gundars Bērziņš un LU rektors Indriķis Muižnieks ir vienisprātis, ka studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā eksāmenu rezultāti. Kā piemēru rektors minēja Bērklijas Universitāti Kalifornijā, kur, lai studētu fiziku, nekādas priekšzināšanas nav nepieciešamas.
Pretējās domās gan ir RTU Studentu parlamenta prezidents Kristens Raščevskis. Viņaprāt, iestājpārbaudījumu galvenā doma ir pārbaudīt piemērotību nozarei, tāpēc tiekot pārbaudīti tādi priekšmeti kā matemātika un fizika, jo vidusskolās nav attiecīgas kvalitātes.
“Kā vidusskolu var beigt, ja eksāmenā iegūti tikai 5%? Kur ir kvalitāte no vidusskolas?” vaicāja RTU Studentu parlamenta prezidents.
Burkāns – bezmaksas augstākā izglītība, pātaga – studijas ne visiem
Pašlaik budžeta vietas pieejamība nosaka studentu izvēli augstskolām un studiju programmām. Valsts pēdējos 15 gadus centusies ar budžeta vietām “pavilkt” studentu izvēli, pārliecinošu uzsvaru liekot uz STEM jomu, skaidroja izglītības jomas eksperts Reinis Lasmanis. Valstij nepieciešami 3000 informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, taču šis skaitlis nav sasniegts.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir iestājusies par valsts dotēto augstāko izglītību. Bezmaksas studijas gan norādītu uz striktākām uzņemšanas prasībām un augstāko izglītību nevarētu iegūt katrs, kurš to vēlas.
“Nesakām, ka valsts dotēta augstākā izglītība cilvēkam ir pilnīga brīvība. Uzskatu, ja iegūti 10% matemātikas eksāmenā, skolēns nav gatavs augstākajai izglītībai, tā ir pamatloģiskā domāšana. Tāpēc mēs ejam uz kvalitāti un liekam augstākas prasības,” diskusijā norādīja LSA pārstāvis Augstākās izglītības padomē Arkādijs Zvaigzne.
Budžeta vietas visiem – ir pretrunīgs jautājums, uzskata LU BEVF dekāns G. Bērziņš.
“Ļoti pieaugs iestājpārbaudījumu nozīme. Tad jānosaka, cik vietas, kurā nozarē būs, ko darīs tie, kas gribēs studēt, bet netiks?” jautāja LU BVEF dekāns. Viņaprāt, labākais risinājums būtu studentu līdzmaksājums, ko arī kā risinājumu piedāvā Pasaules Banka.
Savukārt Vētra iestājies par sabalansētu budžeta vietu sadalījumu starp dažādām nozarēm, norādīdams, ka Latvijā ir pārspīlēta STEM nozares izcelšana: “Šobrīd STEM nozare Latvijā ir izspiedusi visu, ko no vidējās izglītības absolventiem varējusi izspiest. Vairāk nav vērts STEM nozarei palielināt budžeta vietas, jo vairāk absolventu nebūs.”
Viņaprāt, ja augstākās izglītības finansēšanā ieviestu sabalansēto modeli, tad arī rotācijas nepieciešamība varētu mazināties.
Diskusijas “Kā palielināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju mūsu valsts izaugsmes stiprināšanai?” dalībnieku galvenie secinājumi un rekomendācijas tiks prezentētas pirmajā forumā “Latvijas attīstības iekšējie faktori”, kas notiks 20. oktobrī LU Dabas mājā.
