Pēcāk gan mēdz atklāties, ka reklāma satur maldinošu informāciju, piemēram, produkta slavinātāji ārsti vai pacienti reklāmā ir izdomāti. Daļa no šīm vietnēm jau iegūlusi pirms pāris mēnešiem izveidotajā Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā aizdomīgo interneta vietņu sarakstā.
Oficiālu sūdzību gan ir maz, iespējams, cilvēki kautrējas stāstīt, ka uzķērušies uz reklāmas āķa – gadā centrs par šo problēmu saņem 30 līdz 50 e-pastus.
Tirgotāji brīnumlīdzekļus internetā parasti mudina iegādāties nekavējoties, tomēr patērētāju tiesību sargi aicina nezaudēt modrību.
Piemēru nav maz, un viens no tiem ir sociālajā tīklā „Facebook” atrodamā krēma «HemorrhoSTOP» reklāmas vietne, kurā sola palīdzēt izārstēt hemoroīdus. Kā mēdz būt brīnumlīdzekļu reklāmās, arī te - spilgtas infografikas, pacientu laimīgie stāsti.
Turklāt šo krēmu par dažiem desmitiem eiro vēl arī slavē, kā reklāmā rakstīts, ārsti proktologi - Guntars Meirutāns no Jelgavas un Sandra Miezīte no Rīgas, pie kuras atkārtoti nesen bijusi paciente.
„Es viņu izmeklēju un secināju, ka dziļie plīsumi ir izzuduši un aizdzijuši. Tā vietā radušās mazas rētiņas, bet tās neviens nekad nepamanīs. Rezultāti ir acīmredzami. Atsaucoties uz viņas teikto un pārbaudi, es varu droši apgalvot, ka viņa ir pilnībā izārstēta,” it kā teikusi Miezīte. „Krēms nemaz nav taukains, un tas ir efektīvs. Visu pacientu rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci jau kopš pirmās lietošanas nedēļas,” it kā piebildis Meirutāns.
Vārdi „it kā” šeit minēts tāpēc, ka patiesībā šādi ārsti neeksistē. Ārsti ar šādiem vārdiem nav atrodami Veselības inspekcijas uzturētajā reģistrā. Kas ir cilvēki fotogrāfijās reklāmā, nav zināms, - vien tas, ka šī produkta reklāmās citās valodās, piemēram, franču vai rumāņu, pie fotogrāfijām ir citi vārdi – Sandra Miezīte pārtapusi par Elenu Nečiforu vai Helēnu Migerēlu. Līdzīgi ir ar pacientiem no veiksmes stāstiem. Sazināties ar tirgotājiem grūti, jo mājaslapā nav telefona numura, vien e-pasta adrese, uz kuru atbildi nesaņemu, un adrese Konektikutā ASV.
„Arī mēs, veicot uzraudzību un saņemot informāciju no patērētājiem, esam konstatējuši dažādas mājaslapas, kurās piedāvā dažādus brīnumproduktus, piemēram, kosmētikas līdzekļus, uztura bagātinātājus,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktora vietniece Ieva Baldiņa-Brūklīte. Viņa norāda, ka Latvijas un Eiropas Savienības likumi liedz krēmiem un kosmētikas līdzekļiem piedēvēt ārstnieciskas īpašības.
„Vispār nedrīkst teikt, ka kaut kāds krēms, kosmētikas līdzeklis palīdzēs izārstēt. Tas pats par sevi ir aizliegts, un nekādā gadījumā nevajadzētu pasūtīt šādus krēmus vai līdzekļus. Tas pats attiecas arī uz uztura bagātinātājiem - it kā kapsuliņas, kas kaut ko palīdzēs, bet tajā pat laikā šis uztura bagātinātājs nav reģistrēts ne reģistrā, ko uztur Pārtikas un veterinārais dienests, ne kaut kur citur. Līdz ar to ir riski, ka tur ir kādas kaitīgas vielas,” pauž Baldiņa-Brūklīte.
Piemēram, zālēm jābūt reģistrētām Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), uztura bagātinātājiem - Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datu bāzē. Krēma „HemorrhoSTOP” gan nav nevienā no reģistriem. Līdzīgas problēmas ir arī ar vairākiem uztura bagātinātājiem, piemēram, „Alcostopex”, ko reklamē kā līdzekli cīņā ar alkoholismu. Arī tas nav reģistrēts Latvijā, lai arī PVD uzsver - Latvijā atļauts laist tirgū un reklamēt uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā.
Turklāt šajā gadījumā nav identificējams arī produkta izplatītājs, norāda PVD pārstāve Diāna Birkenfelde. „Saskaņā ar Eiropas regulu, kas attiecas uz informācijas sniegšanu patērētājiem, šādas tālpārdošanas gadījumā, kad produkts tiek piedāvāts mājaslapā, ir obligāti nepieciešams norādīt informāciju par produkta importētāju, tā nosaukumu un adresi. Tas tā ir gadījumā, ja produkts ir ražots trešajās valstīs. Ja produkts ražots Eiropas valstīs, tas būtu produkta ražotājs vai izplatītājs,” atzīmē Birkenfelde.
Viņa arī norāda, ka šobrīd normatīvie akti neparedz to, ka PVD un PTAC būtu tiesības bloķēt šādu mājaslapu darbību. Pārsvarā aizdomīgās interneta vietnes ir reģistrētas ārpus EiropasSavienības, tāpēc ar tām cīnīties ir teju neiespējami. Piemēram, ja reklāmas parādās Latvijas interneta vietnēs, patērētāju tiesību sargi lūdzot tās izņemt. Specifisks darbs ir ar sociālo tīklu „Facebook”. „Ar „Facebook” patlaban mēģinām nodibināt sakarus un kontaktus, lai mēs varētu sadarboties un vismaz ziņot par šādām prettiesiskām lapām, lai šī informācija tiktu izslēgta. Bet tas nav tik vienkārši, jo arī citām Eiropas valstīm diez ko nesanāk sadarboties ar „Facebook”,” norāda Baldiņa-Brūklīte.
Lai brīdinātu patērētājus, PTAC nesen izveidojis aizdomīgo interneta vietņu sarakstu savā mājaslapā, kuru regulāri papildina. Centrs aicina cilvēkus neuzķerties uz saukļiem par brīnumiem, ka ātri izdosies zaudēt svaru, izlīdzināt grumbas vai pēkšņi izārstēties. Tāpat jāpaskatās, vai vietnē ir ziņas par produkta tirgotāju un piegādātāju. ZVA un PVD datu bāzēs savukārt var pārbaudīt, vai produkts ir Latvijā reģistrēts.
