Komisija drīzumā vērsīsies Saeimas Prezidijā ar aicinājumu dot dienestam šādu uzdevumu.
Izdienas pensiju saņēmēju lokam, kurā jau ir, piemēram, karavīri, Valsts policijas darbinieki, ugunsdzēsēji, baletdejotāji un diplomāti, vēlas pievienoties arī vēl citi.
„Izdienas pensiju pieprasījumus Probācijas dienestam, pašvaldības policijai un pedagogiem – tas skar pirmsskolas iestādes, fizkultūras skolotājus, pedagogiem speciālajās skolās,” stāstīja Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) .
Ideju par Saeimas Analītiskā dienesta iesaistīšanu Sociālo lietu komisijas vadītāja izteica jau pirms trim mēnešiem. Kāpēc lēmums vien tagad – neesot bijis skaidrs mehānisms, izrādījās, ka vispirms ar priekšlikumu jāvēršas Saeimas prezidijā. Turklāt komisija vēlējās uzklausīt pašvaldību viedokli par pašvaldību policistu izdienas pensiju avotiem.
Barča skaidroja, ka par vēršanos pie Analītiskā dienesta komisija lēma tagad, jo “kad mums komisijā notika tās sarunas par to, ka mēs varētu vērsties Analītiskajā dienestā, pavisam skaidrs nebija, kāds ir tas mehānisms”.
“Mehānisms pēc būtības ir tāds, ka mēs pa tiešo nevaram vērsties Analītiskajā dienestā. Mums ir visi savi apsvērumi jāsagatavo un jāpamato un ar savu priekšlikumu jau iepriekš [jāvēršas] Saeimas prezidijā,” skaidroja Barča.
No Analītiskā dienesta komisija sagaida izvērtējums par visām pašreiz spēkā esošajām izdienas pensijām un redzējumu, kā tas notiek pārējās Eiropas Savienības valstīs, iespējams, uzsverot mūsu tuvākos kaimiņus Igauniju un Lietuvu, skaidroja Barča. Tāpat komisija vēlas dzirdēt Analītiskā dienesta vērtējumus no jauna iesniegtajiem priekšlikumiem.
Otrdien komisija apsprieda priekšlikumu par izdienas pensijām pašvaldību policijas amatpersonām. Kādi varētu būt finansējuma avoti, no 119 pašvaldībām komisijai atbildēja 29. Vairākums, arī Rīgas un Jūrmalas pašvaldība, uzskata – šīs izdienas pensijas jāmaksā no valsts budžeta. Tādu pašu viedokli pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Andrejs Aronovs, kurš arī strādā Rīgas pašvaldības policijā.
„Tā pati pašvaldības policija saskaņā ar Valsts pārvaldes likumu ir pastarpināta valsts pārvaldes iestāde, un tā netiešā, pastarpinātā veidā īsteno valsts funkciju, tāpēc, mūsuprāt, pensijas pašvaldību amatpersonām būtu valsts jautājums,” sacīja Aronovs.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča uzskata, ka izdienas pensijas avots nedrīkstētu būt pašvaldības. Viņa atsaucas uz Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Latvijas likumiem.
„Ja gadījumā tiek uzdota jauna funkcija pašvaldībai, tiek iedots līdzi finansējums vai pateikts avots, no kura tas tiek finansēts,” norādīja viņa.
Taču pretējās domās bija vairākums Saeimas Sociālo lietu komisijas deputātu, kas sēdē izteicās. Piemēram, Andrejs Klementjevs no „Saskaņas” pauda - ja pašvaldības nevēlēšoties finansēt izdienas pensijas pašvaldības policistiem no sava budžeta, Finanšu ministrija ne tikai neatļaus meklēt naudu valsts budžetā, bet arī neļaus virzīt uz otro lasījumu.
„Šie cilvēki, kuri saņem izdienas pensiju, nepazūd no darba tirgus, nesēž mājās. Ļoti reāli no viena dienesta pāriet uz otru dienestu, faktiski izpilda likuma prasības – neatrodas tajā amatā, bet atrodas tajā biznesā,” sacīja Klementjevs.
Deputāts Mārtiņš Šics no Latvijas Reģionu apvienības norādīja, ka izdienas pensiju sistēma Latvijā vēl aizvien ir pārāk dāsna. „Jāiet ir Igaunijas ceļš un jādomā arī šajā shēmā par kopējo izmaksu samazināšanu, un jānonāk būs pie vienotas izdienas pensiju sistēmas Latvijā. Nevis to cīņu, ko ar premjera atļauju mēs varam turpināt starp ministrijām – vienam dosim, otram ne,” sacīja Šics.
Jautājumā par izdienas pensijām pašvaldību policijas amatpersonām turpinājums, visticamāk, vēl būs gaidāms.
